IEVADS
Latvijas Republikas izglītības ministre Tatjana Koķe intervijā laikrakstam ‘Izglītība un Kultūra” ir uzsvērusi: „Pēdējos trīs gados nesekmība dažādās klašu grupās, sākot jau no pašām pirmajām klasītēm, bet īpaši 5. – 8. klašu grupā, paaugstinās, un diemžēl arī atbirums nemazinās. Sekmības paaugstināšana ir saistīta, pirmkārt ar skolēnu motivāciju, un motivācija veidojas no tā, kādu zināšanu lietderību un pielietojumu viņš izjūt, un, otrkārt, cik viņam ir interesanti skolā” (Brenčeva, 2008, 12)
Mācību motivācija ir viena no galvenajām mācību procesa sastāvdaļām, tā ir vēlme skolēnam pašam apgūt zināšanas, meklēt, pētīt un iegūt jaunu pieredzi. Bērna motivētība, vēlme līdzdarboties mācību stundās, ir atkarīga no skolotāja prasmes viņus motivēt mācību procesam. Skolotājs, izvēloties atbilstošu mācību saturu, materiālos resursus un dažādas mācību metodes, var izraisīt interesi par jebkuru mācību priekšmetu.
Pētījuma aktualitāti nosaka apstāklis, ka skolā vecākajās sākumskolas klasēs pazeminās sekmju līmenis, kas liecina par mācību motivācijas līmeņa izmaiņām. Nepietiekami pētīta mācību motivācijas līmeņa pazemināšanas jaunākā skolas vecuma skolēniem. Nepietiekami akcentētas mācību satura iespējas interešu veidošanās procesā, kas nosaka mācību motivācijas veidošanos jaunākā skolas vecuma skolēniem. Nepietiekami aktualizētas individuālās pieejas iespējas, lai ievērotu skolēnu vajadzības, kā vienu no mācību motivācijas veidošanās aspektiem.
Pētījuma objekts: sākumskolas mācību process.
Pētījuma priekšmets: mācību motivācija jaunākā skolas vecuma bērniem.
Pētījuma mērķis: pētīt jaunākā skolas vecuma bērnu mācību motivācijas veidošanās pedagoģiskos nosacījumus sākumskolā.
Hipotēze: jaunākā skolas vecuma skolēnu mācību motivācijas veidošanās būs sekmīgāka, ja
tiks ievērotas skolēnu intereses,
tiks ievērotas vecumposma attīstības likumsakarības,
mācību saturs atbildīs skolēnu individuālajām vajadzībām.
Pētījuma uzdevumi:
1. Analizēt pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku atziņas par motivāciju.
2. Noskaidrot motivācijas veidošanos sākumskolas vecumposmā.
3. Izvērtēt situāciju x skolas x klasē.
4. Apkopot pedagoģiskā novērojuma rezultātus.
Pētījuma metodes:
Teorētiskās - literatūras analīze;
Empīriskā - anketēšana.
Pētījuma bāze: XXXX pamatskolas 2. un 3. un 4. klase
Darba struktūra: bakalaura darbs sastāv no ievada, 4 nodaļām, 5 apakšnodaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras saraksta, 2 pielikumiem. Pedagoģiskajā pētījumā gūtie dati atspoguļoti 21 tabulā, 25 attēlos.
1. PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS ZINĀTNIEKU TEORIJAS PAR MOTIVĀCIJU
1.1 IEKŠĒJĀ UN ĀRĒJĀ MOTIVĀCIJA
Lai tuvāk iepazītu mācību motivācijas būtību, darbā tika izmantotas dažādu pedagogu un psihologu atziņas un teorētiskās nostādnes. Teorētisko bāzi veido - I. Božovičas, A. Markovas, A. Vorobjova, J. Maļickas, u.c. pedagogu un psihologu atziņas.
Jēdzieniem „motivācija” un „motīvi” ir vairākas definīcijas. Tos ir skaidrojuši daudzi pedagogi un psihologi. Ar šiem vārdiem cieši saistīts jēdziens „vajadzības”. Vajadzības var mainīties atkarībā no cilvēku attīstības vispārējā līmeņa, zināšanu līmeņa, no attieksmes pret zināšanām un zināšanu objektu (Putniņa, 2005, 71).
Krievu zinātnieki L. Grigorovičs (Григорович) un T. Marcinkovska (Марциковская) motivāciju definē kā noteiktu enerģētisku sistēmu, kuras mērķis ir cenšanās pēc motīvu un vajadzību apmierināšanas, kas veido motivācijas būtību (Григорович, Марциковская, 2001, 337).
…
