1. Bezdarbs ir aktuālākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, un šī problēma ir aktuāla gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Ekonomikas izaugsme neveicina bezdarba samazināšanos, jo bezdarba problēmai ir strukturāls raksturs. To izraisa pasaulē notiekošie globalizācijas un liberalizācijas procesi, konkurences saasināšanās starp valstīm un tehnoloģiskais process.
2. Bezdarba gadījumā visām iedzīvotāju grupām nozīmīgs ir sociālās drošības jautājums, taču jaunieši ir viena no tām grupām, kuras atrodas īpaši nelabvēlīga situācijā, jo tiem ir nepieciešams lielāks sociālais nodrošinājums un atbalsts. Galvenie sociālās apdrošināšanas principi ir noteikti Latvijas likumdošanā. Sociālā apdrošināšana attiecas uz visiem darba ņēmējiem no 15 gadu vecuma, kurus nodarbina darba devējs. Bezdarbs ir lielākais drauds sociālajai drošībai.
3. Reģistrētā bezdarba līmenis visos Latvijas reģionos ir palielinājies kopš 2008.gada. 2008.gada 1.janvārī valstī tika reģistrēts 5% augsts bezdarba līmenis (53 325 bezdarbnieki). Reģistrēto bezdarbnieku skaits sāka palielināties 2008.gada jūnijā, augstāko kāpumu sasniedzot novembrī, kad, salīdzinot ar oktobri, bezdarbnieku skaits pieauga par 6016 cilvēkiem, bet decembrī – vēl par 9370 cilvēkiem. 2008.gada decembra beigās, salīdzinot ar 2007.gada beigām, bezdarbnieku skaits pieauga par 24 114 cilvēkiem.
4. ES bezdarba līmenis pakāpeniski sāka palielināties kopš 2008.gada maija. 1.ceturkšņa beigās tas bija 6,8%, bet 4.ceturkšņa beigās – 7,4%.
5.NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits samazinājies kopš 2007.gada 3.ceturkšņa. Uz 2008.gada 4.ceturkšņa beigām reģistrēto brīvo darba vietu skaits bija samazinājies par 14 942 salīdzinājumā ar 2007.gada 4.ceturksni.
5. Laikā no 2002.gada ir samazinājies bezdarba risks jauniešiem ar pamatizglītību un vidējo izglītību. Pastiprinātam bezdarba riskam ir pakļauti jaunieši ar izglītību, kas zemāka par pamatizglītību, jaunieši bez valsts valodas prasmes, jaunieši bez darba pieredzes un tie, kuri dzīvo tālu no rajona centriem.
6. Eiropas Savienībā lielākā daļa no 4,6miljoniem nenodarbināto jauniešu nav iespējams integrēties darba tirgū sešus mēnešus pēc mācību iestādes beigšanas. Svarīgākie faktori, kas nosaka zemo jauniešu nodarbinātības līmeni, ir nepietiekamā profesionālā kvalifikācija un darba tirgus segmentācija, kura nosaka to, ka priekšroka tiek dota jau esošajiem darbiniekiem, nevis jaunajiem speciālistiem. Šo situāciju var mainīt uzņēmumi, variējot darbinieku skaitu vai arī ieviešot elastīgākas darba organizācijas formas.
7. Ir svarīgi radīt jaunas darba vietas, kurām ir augsts zināšanu saturs un kuras sniedz gandarījumu darbiniekam. Šādas darba vietas sniedz gandarījumu arī sabiedrībai kopumā: jo vairāk cilvēku strādā, jo mazāk ir to, kuri netiek līdzi ekonomiskajai attīstībai. Augstāks zināšanu saturs par darbu piešķir lielāku vērtību atsevišķa cilvēka darbam. Ir nozīmīgi, lai vairāk cilvēku būtu nodarbināti darba vietās ar augstu pievienoto vērtību, jo tad var saglabāt konkurētspēju un gūt pietiekami lielus ienākumus sociālās labklājības saglabāšanai.
8. Viens no svarīgākajiem iemesliem zemajiem jauniešu darba tirgus rādītājiem ir nepietiekamais izglītības līmenis. Uzlabojot jauniešu darba tirgus situāciju, ir svarīgas programmas, kuras risina skolas neapmeklēšanas problēmas jauniešu vidū, orientē viņus darba tirgū un sniedz ieskatu mūžizglītībā, lai pielāgotu jauniešu kvalifikāciju mainīgajām darba tirgus prasībām.
9. Pēdējā desmitgadē ir pieaugusi profesionālās tālākizglītības (PTI) nepieciešamība, lai darba ņēmēji, kuriem nav profesijas vai arī profesija zaudējusi aktualitāti, iegūtu prasmes, kuras vajadzīgas efektīvai līdzdalībai mūsdienu darba tirgus apstākļos.
10.Vērtīga neformālās izglītības pieredze ir brīvprātīgo darbības. Tās jauniešiem palīdz apgūt darba prasmes un pēc izglītības iegūšanas ļauj iesaistīties darba tirgū. 74% Eiropas jauniešu apliecina, ka brīvprātīgo darbības ir vislabākais veids, kā iesaistīties sabiedrībā.
11. Viens no veidiem, kā risināt darba vietu trūkumu, ir komercdarbības atbalstīšana. Pieaugot vecumam, iedzīvotāju interese par komercdarbību samazinās, tāpēc jaunieši ir tā sociālā grupa, kurai ir lielāka interese par komercdarbības uzsākšanu. Galvenie kavējošie faktori komercdarbības uzsākšanai ir pamatkapitāla trūkums, retāk – biznesa ideju trūkums un zināšanu nepietiekamība. NVA ir paredzēta speciāla programma uzņēmējdarbības atbalstam, kura sniedz metodisko, organizatorisko un finansiālo palīdzību iesācējiem uzņēmējiem.…
