Pasaulē pēdējo gadu laikā aizvien lielāku uzmanību pievērš vides jautājumiem – cīnoties pret pārmērīgu piesārņojumu, popularizējot un atbalstot videi draudzīgu saimniekošanu un videi draudzīgu un atjaunojamu resursu izmantošanu. Šāda uzmanība vides jautājumiem pievērsta, ņemot vērā globālo sasilšanu un siltumnīcas efekta novērošanu pēdējo 150 gadu laikā, kas izraisa pasaules klimata maiņu. 20.gadsimta laikā zemes vidējā temperatūra ir palielinājusies par 0.6°C, un tā pamatā ir pasaules saimnieciskās darbības sekas – fosilo degvielu (nafta, ogles) izmantošana un mežu izciršana - kas veicina karbona dioksīda (CO2) un citu kaitīgo izmešu paaugstinātu koncentrāciju, kuri izraisa siltumnīcas efektu.
Lai samazinātu neatgriezeniskus klimata maiņas draudus, 1997.gada decembrī attīstītās valstis parakstīja Kioto protokolu – saistošu dokumentu, kas regulē pieļaujamo izmešu daudzumu un kura mērķis ir pasargāt pasaules ekosistēmu no šādām cilvēka izraisītām bīstamām ietekmēm. Viens no šādiem veidiem, kā pasargāt ekosistēmu, ir samazināt fosilo degvielu izmantošanu, tās, kur iespējams, aizstājot ar citu, videi draudzīgu un atjaunojamu, jeb reģenerējamu, dabas resursu (biodegvielu).
Reģenerējamās izejvielas nav tik lētas kā fosilās1, tomēr, pārkārtojoties uz ar ekoloģiju sabalansētu saimniecisko darbību, šī veida energoresursu pieprasa aizvien vairāk. Šo pieaugumu, saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, veicina reģiona valstīs īstenotā politika. Eiropas savienības Baltais dokuments par atjaunojamās enerģijas krājumiem prognozē, ka šo resursu īpatsvars varētu dubultoties, no 1995. gada līdz 2010. gadam sasniedzot 12 procentus no visiem nepieciešamajiem krājumiem. Eiropas Savienības Zaļais dokuments “Ceļā uz Eiropas stratēģiju nodrošinājumam ar enerģiju” paredz samazināt Eiropas atkarību no energoresursu importa, to samazinot par 50 procentiem. Šī stratēģija rosina dalībvalstis izmantot vietējos enerģētiskos resursus, un viens no šādiem resursiem ir koks, kas ir siltumietilpīgs kurināmais.
Pieprasījums Eiropas tirgū pēc koka kurināmā ir liels, un tam ir tendence tikai palielināties. Apgrozījums šajā tirgū ir 70 miljoni eiro un turpmākajos četros gados prognozē pieaugumu līdz 110 miljoniem eiro. Zviedrijā, piemēram, koksnes granulu patēriņš ir palielinājies no 5000 tonnām 1995. gadā līdz 667000 tonnām 2001. gadā.
…
