Šengenas līguma mērķis ir īstenot ES paredzēto brīvu personu un preču kustību, likvidējot valstu iekšējās robežas. Šengenas vienošanās atceļ iekšējo robežkontroli; tajā pašā laikā ievieš vienotus noteikumus ārējo robežu šķērsošanā un vīzu izsniegšanā; valstu sadarbībā pret pārrobežu noziedzību un nelegālo imigrāciju. Neapšaubāmi, Šengenas valstu līguma telpas paplašināšanās un Latvijas pievienošanās tai dos virkni ekonomisko priekšrocību. Svarīgi atzīmēt, ka brīva personu un preču pārvietošana ir ļoti nozīmīga tirdzniecībai, uzņēmējdarbībai, kā arī pierobežā dzīvojošajiem cilvēkiem. Šengenas telpas izveide un attīstība ir spilgta ilustrācija integrācijas procesiem Eiropā, vienlaikus rosinot pārdomas par integrācijas modeļiem un valstu atšķirīgām pieejām. Ņemot vērā kontroles atcelšanu uz robežām, aktuāls ir jautājums ne tikai par iespējām, ko dod Latvijas pievienošanās Šengenas telpai, bet arī par iespējamiem riskiem un apdraudējumiem – pārrobežu noziedzība, nelegālā imigrācija un drošības jautājumi.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt Latvijas pievienošanās Šengenas zonai ietekmi uz valsts tautsaimniecības attīstību.
Bakalaura darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
izanalizēt Šengenas līguma pamatprincipus;
izpētīt Šengenas zonas paplašināšanās nosacījumus;
apkopot informāciju par Latvijas pievienošanās Šengenas telpai;
veikt statistiskās informācijas analīzi par Šengenas vienošanās ietekmi uz Eiropas Savienības valstīm;
novērtēt Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam priekšrocības, kā arī ar to saistītos riskus.
Lielākā uzmanība ir pievērsta pierobežu reģionu attīstībai, tūrisma un viesnīcu industrijas izaugsmei un transporta nozares uzplaukumam. Sakarā ar to, ka Latvija nesen pievienojās Šengenas zonai grūti analizēt iespējamas sekas. Līdz ar to, prognozes tiek veiktas uz iepriekšējo periodu datu pamata un citu dalībvalstu pieredzi.
Bakalaura darba izstrādei tiek izmantotas empīriskās (teksta satura analīze, statistikas datu analīze) un teorētiskās pētīšanas metodes.
1. Šengenas vienošanās pamatprincipi
1.1. Personu, preču un pakalpojumu brīva kustība
Par daudzām priekšrocībām Eiropas Savienības (turpmāk tekstā ES) iedzīvotājiem ir jāpateicas vienotajam tirgum. Tas ļauj pārvietoties brīvi, izdarīt izvēli no plaša preču un pakalpojumu klāsta un izmantot priekšrocības, ko sniedz visaugstākie drošības un veselības aizsardzības standarti. Eiropas pilsoņi var dzīvot, strādāt, mācīties un doties pensijā izvēlētā ES dalībvalstī. Arvien pieaug pilsoņu un patērētāju tiesības. [1,4.lpp.]
ES vienotā tirgus mērķis ir izveidot dalībvalstu starpā tirgu, kurā nepastāv iekšējas robežas un kurā nav nekādu citu barjeru pilsoņu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvai kustībai.
1950. gadā pēc Šūmana plāna tika izveidota kopiena starp Franciju, Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Beļģiju un Luksemburgu ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām attiecībā uz ogļu un tērauda ražošanu. Tā kā visas sešas Eiropas Ogļu un Tērauda kopienas dalībvalstis par prioritāti bija izvirzījušas ekonomisko integrāciju, tika nolemts paplašināt sadarbību arī pārējās ekonomikas jomās, lai radītu vienotu tirgu. Eiropas Ekonomiskās kopienas (turpmāk tekstā EEK) dibināšanas līgums tika parakstīts Romā 1957. gada 25. martā, kas iezīmēja jauna posma sākumu Eiropas integrācijas procesā. Līgums noteica jaunu institūciju izveidošanu un kopīgu lēmumu pieņemšanas procedūras, lai virzītu nacionālās intereses uz kopīgu mērķi. Romas līgums stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī. …
