Transports ir jebkuras valsts noteicošā nozare. Transporta pakalpojumu apjoms ir atkarīgs no valsts ekonomikas stāvokļa. Arī pats transports bieži stimulē ekonomikas aktivitātes līmeņa paaugstināšanos. Tas atbrīvo iespējas, kas slēpjas vāji attīstītajās valstīs un pasaules reģionos, ļauj paplašināt ražošanas apjomus, sasaistīt ražošanu un lietotājus.
Īpaša transporta vieta ražošanas jomā ir iekļauta faktā, ka, no vienas puses, transporta rūpniecība sastāda patstāvīgu ražošanas nozari, un tāpēc īpašu nozari ražošanas kapitāla ieguldījumā. Taču no otras puses, viņa atšķiras ar to, ka ir ražošanas procesa turpinājums apgrozījuma procesa robežas un prieks apgrozījuma procesa.
Latvijas izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta starp Austrumiem un Rietumiem ir noteikusi prioratatīvu valsts tranzīta politikas attīstību. Tranzīta nozīme LR ekonomikā ir milzīga, jo tranzīts Latvijā ir viena no ekonomikas prioritaīlvākajām jomām. 1/4 valsts budžeta sastāv no tranzīta pārvadājumu ienākumiem, kā arī sabiedrībai dod daudz darba vietu. Tranzīts Latvijā attīstijās jau senatnē. X–XII gs. ekonomiskās, sabiedriskās un kultūras Latvijas attiecības attīstijās galvenokārt Austrumu virzienā. Kā galvenie satiksmes ceļi bija ūdens ceļš pa Daugavu un Gauju, un sauszemes ceļā gar šīm upēm, kuras deva iespēju aizbraukt līdz lielajiem Volgas un Dņepras ceļiem, kā arī līdz senajām krievu pilsētām Polockai, Vitebskai, Kijevai, Pleskavai un Novgorodai. Uz dienvidiem, Lielās Lietuvas kņazistes laikā, veda Lielupes un Ventspils ūdensceļi un pie tiem klātesošie sauszemes ceļi gar Liepupi un Ventu. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim Rīga XV gs. kļuva par nozīmīgu Austrumeiropas tranzīta tirdzniecības centru. Rīgas tirgoņi neļāva citiem tirgoņiem izmantot Daugavu kā tirdzniecības ceļu, jo tirdzniecības vidutāji bija viņu ienākumu galvenais avots. Sakoties XVII gs. Rīga par ievedamajām un izvedamajām precēm ņēma muitas nodevu, ar ko papildināja savu kasi. 1721. gadā Latvija iekļuva Krievu impērijas sastāvā, kas noveda pie pārvadājumu palielināšanās trīs reizes. Ātro transporta un sakaru attīstību XIX gs. 30.-60.tajos gados stimulēja tuvu ekonomisko attiecību uzsākšana ar tālajiem, bagātajiem Krievu impērijas izejvielu resursu rajoniem, kas savukārt, palīdzēja izveidoties Latvijas ostas pilsētām – Rīga, Liepāja un Ventspils. Manāma nozīme pie apgrozības caur Latvijas teritoriju palielināšanās bija arī cariskās valdības muitas politikai, kas noritēja no XIX gs. 80-tajiem gadiem.…
