Pētījuma mērķis:
Noskaidrot, cik lielā mērā Liepājai ir piemērots tituls Eiropas kultūras galvaspilsēta, kādi faktori veicina šī titula iegūšanu.
Pētījuma hipotēze:
Ja Liepājā ir labi attīstīta kultūrvide, tad kāda tai ir iespēja 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu?
Pētījuma uzdevumi:
1. Apzināt un izpētīt Liepājas kultūras vērtības.
2. Salīdzināt tās ar citu Eiropas pilsētu kultūras vērtībām.
3. Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta.
4. Noskaidrot, kas veicina Liepājas atbilstību šim nosaukumam.
2.Liepājas pilsētas kultūrvide
Ņemot vērā to, ka Liepāja ir izvirzījusi sev mērķi 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, nolēmu izpētīt, cik lielas iespējas un cik atbilstoša ir situācija Liepājā, lai realizētu šo mērķi.
Runājot par Liepājas pilsētas kultūrvidi, ir jāmin daudz faktoru, kas to ir veidojis un veido mūsdienās. Liepāja lepojas ar saviem mūziķiem un māksliniekiem, visiem radošajiem liepājniekiem kas pastāvīgi uztur dinamisku pilsētas pulsu. Daudzi Latvijā pazīstami mākslas un kultūras darbinieki dzimuši un savu māksliniecisko darbību sākuši tieši Liepājā.
Liepāja - pilsēta ar senām un noturīgām kultūras dzīves tradīcijām. Kā viens no pirmajiem un vēl mūsdienās pastāvošiem kultūras objektiem jāmin bibliotēka, kas nepārtraukti darbojas jau no 1777. gada.
Starptautisku atzinību ieguvuši tādi roka festivāli kā "Liepajas Dzintars", "Beach Party", „Aile Jazz” un citi. Līdzās skaistām un atzītām tradīcijām kā Ērģeļmūzikas festivāls, Pianisma zvaigžņu festivāls, kam šogad aprit 16. jubileja, dzimst arvien jaunas tradīcijas un idejas.
Vēsturiskā situācija – Liepāja mūzikas pilsēta
Liepāja vienmēr izcēlusies citu Latvijas pilsētu vidū ar savām muzikālajām tradīcijām un ne velti, gan klasiskās, gan populārās mūzikas jomā var atzīmēt dažādus augstas kvalitātes māksliniekus un pasākumus.
20. gadsimta sākumā Liepājā tika dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, vairākus gadu desmitus darbojās arī opera. Liepājas attīstības vēsturi glabā muzejs. Liepāja ir mājvieta Latvijas vecākajam profesionālajam teātrim, simfoniskajam orķestrim, lielākajām, nepārbūvētajām mehāniskajām ērģelēm, muzejam, galerijām, kā arī daudzām citām kultūras un mākslas vērtībām. Populārās mūzikas festivāls “Liepājas Dzintars” ir pirmais šāda veida pasākums bijušajā PSRS teritorijā. Daudzi Latvijā pazīstami mākslas un kultūras darbinieki dzimuši un savu māksliniecisko darbību sākuši tieši Liepājā. Šāds kultūras fons un tradīcijas ir ievērojama priekšrocība, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām.[5;9]…
