1.1. Lauku tūrisma vispārējs apskats
Tūrisms pasaulē pēc Otrā pasaules kara ir kļuvis par vienu no ekonomikas nozarēm, kas attīstās visstraujāk. Vairāk nekā 550 miljoni cilvēku katru gadu apmeklē citas valstis, kamēr desmit reizes vairāk tūristu ceļo savas valsts iekšienē. Tāpēc tūrismam ir liela nozīme katras valsts labklājības celšanā un jaunu darbavietu radīšanā. Ar katru gadu pieaug pieprasījums pēc nestandartizēta un individuāla piedāvājuma brīvdienām, reģionāliem un tipiskiem produktiem, ko raksturo lauku tūrisms. (LLTA -a 2004)
Eiropā ir reģistrēti ~200 000 lauku tūrisma uzņēmēji, kas piedāvā ~2 miljonus gultas vietas. Katru gadu tūristi naktsmītnēs visā Eiropā atstāj ~12 miljardus EUR, kas, ņemot vērā pievienoto vērtību, Eiropas lauku ekonomikā ienes ~30 miljardus EUR, bet ņemot vērā multiplikatora efektu (virs 2.2), pat ~67 miljardus EUR. Pateicoties lauku tūrismam, Eiropas lauku iedzīvotājiem tiek nodrošinātas ~500 000 darba vietas. (LLTA -a 2004)
Lauku tūrisma definīcija nav precīzi noteikta nevienā no Baltijas valstīm, kā arī nav izveidota vienota šī tūrisma veida definīcija visā Eiropā. Dokumenta Lauku tūrisma mārketinga stratēģija 2004-2010 ietvaros lauku tūrisms ir definēts kā tūrisms, kas norisinās lauku teritorijās vai mazpilsētās, kam pamatā ir naktsmītne ar tās piedāvājumā esošajām papildus aktivitātēm un pakalpojumiem, un tas balstās uz ģimenes uzņēmumu. (LLTA -a 2004)
Latvijas Lauku tūrisma resursi:
• vietējie iedzīvotāji - Latvijas lauku tūrisma attīstības pamats, kas, izmantojot dabas resursus un cilvēces radītās kultūrvēsturiskās vērtības un infrastruktūru, veido un piedāvā ceļotājiem tūrisma produktus. (LLTA -b 2004)
• daba un lauku vide - galvenais priekšnoteikums lauku tūrisma attīstībai. Kā nozīmīgākie resursi jāmin ainavu un bioloģiskā daudzveidība, ūdeņi (upes, ezeri, avoti, mitrzemes), meži, jūras piekraste, pļavas, purvi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (IADT) – biosfēras rezervāts, nacionālie parki, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, kā arī atsevišķas savvaļas dzīvnieku un augu sugas. (LLTA –b 2004)
• kultūrvēsturiskais mantojums - senās kulta vietas (akmeņi, koki, alas, pauguri, birzis), senkapi, pilskalni, pilsdrupas, baznīcas, muižas, pilis, mākslas darbi, amatniecības izstrādājumi u.c. (LLTA –b 2004)
• lauku ikdienas dzīve – amatniecības darbnīcas un zemnieku saimniecības, kur tie var paši piedalīties darbos. Pasākumi laukos – novadu gadatirgi, arodu dienas, gadskārtu svinēšana, tradīciju un paražu atzīmēšana, kā arī tipiska lauku ikdiena, kas tiek atvērta tūristu interesei. (LLTA –b 2004)
Lauku tūrismam noteikti ir jāveicina ilgtspējīga attīstība, kas ir neatņemami saistīta ar dabas resursu izmantošanu un saglabāšanu. Ilgtspējīgu lauku tūrismu raksturo līdzsvarotas uzņēmējdarbības attīstība un tūristu plūsmas regulēšana, ņemot vērā vietējos tūrisma resursus, to kapacitāti un infrastruktūras attīstības pakāpi. Ilgtspējīgu lauku tūrismu var veicināt gan tūrisma organizatori, gan ceļotāji, kuri dod priekšroku atpūtai vidē, kur vienlaikus tiek ievēroti ilgtspējīgas saimniekošanas un resursu saglabāšanas principi. (LLTA –b 2004)
1.2. Lauku tūrisma mītņu veidi
Latvijas laukos pieejamie naktsmītņu veidi uzskaitīti, par pamatu ņemot LVS (Latvijas Valsts Standarts) minētās definīcijas. Standarts ir tas, kas norāda servisa līmeni. Standartu veido konkrētam darbam, par kura izpildi ir atbildīga noteikta persona. Konkurences apstākļos izdzīvo tā naktsmītne, kurai ir uzstādīti augstāki standarti. Veidojot standartus, ņem vērā klientu vēlmes, darbinieku iespējas, kā arī naktsmītnes tehniskās iespējas.
…
