Māsu zināšanas par medicīnas ētiku

Pasaulē nav otras tik intriģējošas un gadu tūkstošiem dzīvīgas problemātikas kā tikumības un morāles jautājumi. Kā zinām no vēstures, cilvēce par tiem lauzījusi galvu jau kopš saviem pirmsākumiem. Visos laikos – gan sirmā senatnē, gan vismodernākajās mūsdienās – katra cilvēka priekšā ik mirkli, ik dienas iestājas morāles izvēles brīdis: iet labā ceļu vai ļaunā, cienīt vai necienīt, būt čaklam vai bezdarbīgam, padoties vai pretoties. No izraudzītā bieži vien ir atkarīgs viss turpmākais indivīda dzīves gājums. Tāpēc cilvēki vienmēr tiecas rast izvēles „formulas”, kas viņam nemaldīgi dotu iespēju rīkoties atbilstoši katras situācijas īpatnībām, ieņemt sev pienācīgu vietu katrā kontaktgadījumā. Taču absolūtu formulu nav. Ikviens cilvēks ir būtne, kura zināšanas, pieredze, instinkti, emocijas utt. var būt dažādas. Cilvēka morālo pamatu apgūšanai vairāk kā jebkur citur nepieciešama paša cilvēka līdzdarbība, līdzdomāšana, līdzjušana: tikai tad šie pamati ir noturīgi, izmantoti ikdienas dzīvē.
Māsas pienākums pirmkārt attiecas uz tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama aprūpe. Aprūpējot cilvēku, māsa rada apstākļus, kuros izpaužas cieņa pret cilvēka vērtību sistēmu, ieradumiem, ticību. Māsa rūpīgi glabā personiska rakstura informāciju un pārdomāti pieņem lēmumus par šādas informācijas izpaušanu.
Kopā ar pārējiem pilsoņiem māsa ir atbildīga par tādas darbības ierosināšanu un atbalstīšanu, kura apmierina sabiedrības veselības un sociālās vajadzības.
Māsai ir svarīga loma sava aroda prakses un izglītības vēlamo standartu noteikšanā un ieviešanā.
Darba mērķis
Noskaidrot māsu zināšanas ētikā.
Darba hipotēze
Māsām ir nepietiekošas zināšanas medicīnas ētikas jautājumos.
Darba uzdevumi
1. Analizēt un apkopot pētnieciskajam darbam atbilstošu zinātnisko literatūru.
2. Aptaujas anketas izstrāde.
3. Noskaidrot māsu zināšanas medicīnas ētikas jautājumos.
4. Statistiski apstrādāt, apkopot un izvērtēt pētījumā iegūtos rezultātus.
5. Secinājumi.…