Šī maģistra darba tēma ir „Bērna mazvērtības izjūtas izpausmes un to pedagoģiskās korekcijas iespējas vecākajā pirmsskolas vecumā”. Darbs ir veidots no ievada, trīs nodaļām un vairākām apakšnodaļām, secinājumiem, pielikuma.
Darba pirmajā nodaļā ir teorētiskas atziņas par mazvērtības izjūtas izpausmēm un tās rašanās iemesliem, kā tā izpaužas vecākajā pirmsskolas vecumā. Otrajā nodaļā tika veikta mazvērtības izjūtas izpēte vecākajā pirmsskolas vecumā. Pētījumā piedalījās 22 bērni, pedagogi, vecāki. Bērni veica N. Huperca testu. No iegūtajiem testa rezultātiem tika atlasīti trīs bērni ar mazvērtības izjūtas izpausmēm. Šie bērni veica Dž. Baka testu un M. Lušēra testu. Trešajā nodaļā tika izstrādātas rekomendācijas, kurās tika aprakstīti trīs pasākuma scenāriji ar rotaļām, kas mazina mazvērtības izjūtas izpausmes. Tika atkārtoti N. Huperca un Dž. Baka testi, lai atklātu pedagoģiskā procesa ietekmi uz bērniem ar mazvērtības izjūtas izpausmi.
Darbā tika izmantota 61 literatūras avoti, no kuriem 7 ir krievu valodā un viens angļu valodā. Plaši tika izmantotas interneta lapas gan latviešu, gan angļu valodā.
Darba apjoms ir 81 lapa un 64 lapas pielikumā, kā arī 13 tabulas, 5 attēli un 42 pielikumi.
Darba mērķis - analizēt teorijā un praksē bērna mazvērtības izjūtas izpausmes un to korekciju vecākajā pirmsskolas vecumā tika sasniegts. Savā darbā pārbaudīju arī izvirzīto hipotēzi, mazvērtības izjūtu iespējams mazināt, ja paaugstinās bērna pašvērtējumu, pieaugušais atzinīgi novērtēs bērna paveikto, sniegs bērnam iespēju būt līderim rotaļās un citās aktivitātēs. Šo hipotēzi pārbaudīju ar izvirzītajiem kritērijiem.
Maģistra darba atslēgas vārdi ir šādi:
mazvērtības izjūta;
pašapziņa;
rotaļa.
Ikviens cilvēks savā dzīvē ir juties mazvērtīgs. Bērns piedzimstot ir mazs un bezspēcīgs pret apkārtējo pasauli, jo tā ir tik liela un varena. Paaugoties viņš jūtas mazāk vērtīgs par saviem vecākiem. Skolēns jūtas mazāk zinošs par savu skolotāju. Cilvēks būdams pieaudzis jūtas nespēcīgs pret dabas spēku. Tas viss rada mūsos mazvērtības izjūtu, bet tā ir normāla un pārejoša sajūta.
Katra cilvēka slepenākā vēlēšanās ir tikt pamanītam, akceptētam un novērtētam. Ja cilvēks saņem pietiekami daudz svešu un savu uzslavu, tad viņš jūtas apmierināts. Kad cilvēks kļūst apmierināts tad viņš spēj domāt par citiem un būt izpalīdzīgs.
Mazvērtības izjūta ir cilvēciskas būtnes slimība, kas var kļūt pat par neirozi. Tā parasti izpaužas kā ciešanas, biklums, bailes, naidīgums, agresivitāte un nepieciešamība pārspēt citus, komandēt tos, būt pirmajam, pazemot citus utt. Šādas uzvedības izpausmes kļūst par personības reakciju jebkurā situācijā, reizēm tā ir apzināta, bet ļoti bieži pat neapzināta.
Mazvērtības izjūta jeb inferioritātes komplekss – šis jēdziens tika noformulēts 20.gadsimta vidū, kad psihologa A. Ādlera darbos, tika pausts uzskats, ka viena no trim iedzimtām pamatjūtām ir mazvērtības izjūta (Ādlers,1992). No šī jēdziena tiek arī runāts par mazvērtības kompleksu, kad ir noturīgi zems pašvērtējums, atbilstoši kurai cilvēks sevi uzskata par sliktāku nekā citi (Psiholoģijas vārdnīca, 1999).…
