Neatkarīgo revidentu profesionālā ētika

Pēdēja gadsimta notikumi gan pasaulē, gan Latvijā, kuros bija iesaistīti grāmatveža un revidenta profesiju pārstavji, atklāja vairākas ētiska rakstura problēmas, kas noveda pie tā, ka sabiedrībā saka runāt par grāmatvežu un revidentu profesiju ētikas krīzi. Grāmatveža un revidenta profesijas nav vienīgas, kas nonākušas sabiedrības uzmanības lokā. Daudz tiek runāts par profesionālās ētikas problēmām gan tiesnešu, gan advokātu, gan ārstu, gan pedagogu, gan arī žurnalistu profesijās. Visi zina, ka katras profesijas pamats ir godprātīga darba veikšana, kas balstīta uz ētikas normām. Neskatoties uz to, ka gandrīz katrs no mums piekrīt apgalvojumam, ka profesionālā ētika ir nepieciešamā noteiktas profesijas iezīme, tomēr neizprotam, kā panākt, lai attiecīgas profesija pārstāvis ievērotu profesionālas ētikas normas.
Cilvēku nevar piespiest būt ētiskam, spriest ētiski, bet gan ir jāmācās būt ētiskam, jāattīsta ētiska rakstura iezīmes, jāmācās analīzēt sava rīcība un izvērtēt sekas. Neatkarīgo revidentu darbība ir balstīta uz ētikas kritēriju ievērošanu, revīzija paredz virkmi darbību, kuras pašas par sevi ir vērtējošas, kuras var novērtēr ar ētikai raksturīgiem kritērijiem, proti, vai darbība palīdz vai kaitē, vai tā ir attaisnojama vai nav attaisnojama, pareiza vai nepareiza. Tā kā ētika ir ļoti plašs un neskaidri definēts jēdziens, un katrs cilvēks to saprot pēc sava godprāta, rodas jautājums – kā tagad ētikas teorija tiek piemērota praksē?
Pēc autores domām, revīzijas ētiku regulējošo prasību un izpildes izpēte līdz šim netika veikta pietiekamā apjomā, jo publikāciju skaits par revidentu ētikas jautājumiem un ētikas normu ievērošanu ir neliels. …