Pašvaldība nozīmē teritoriālās kopienas tiesības un spēju patstāvīgi pārvaldīt savas teritorijas iedzīvotajiem nozīmīgus jautājumus. Šīs tiesības var ierobežot vienīgi likumi. Latviešu valodā ir trīs līdzīgi vārdi, gandrīz sinonīmi – pašpārvalde, vietvaldība un pašvaldība. Laika gaitā katrs no šiem vārdiem ir ieguvis atšķirīgu nozīmi. Pašpārvalde ir personu apvienība , kas īsteno patstāvīgi izveidotu pārvaldi. Parasti pieņem, ka pašpārvaldei, lai tā likumīgi iegūtu varu, nepieciešams likuma mandāts. Vietvaldība ir vietējā vara kādā noteiktā teritorijā. Parasti šo vārdu attiecina uz nacionālās valdības izveidotu varu. Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu izveidota vietējā vara, kura darbojas šajā teritorijā.
Pašvaldībām kā publiskā sektora institūcijām ir jāsaskaras ar ierobežotiem, bieži vien nepietiekamiem, finansu resursiem, un tās ir atbildīgas par to izlietojumu savu iedzīvotāju priekšā. Pēc būtības finanses ir svarīgs vadības procesa elements. Tāpēc pašvaldībai ir nepieciešams sastādīt budžetu, noteikt prioritātes, kam finansu līdzekļi ir visbūtiskākie. Tātad var teikt, ka budžets ir svarīgs finanšu sistēmas elements.
Budžets – no angļu budget – likumdošanas ceļā apstiprināts valsts (valdības) ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika posmam. Tas ir uzņēmuma, iestādes, organizācijas, ģimenes vai atsevišķas personas ieņēmumu un izdevumu plāns noteiktam periodam.
Budžets ir konstatējošs vai reglamentējošs vērtējums par to, uz kādiem ieņēmumiem un izdevumiem noteiktā laika periodā jāorientējas finansiālajā darbībā.
Budžets ir pašvaldības darbības pamatdokuments, kas ir pašvaldību finansu sistēmas pamatā. Budžets ir līdzeklis pašvaldības politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi ir nepieciešami pašvaldībām to pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laika posmā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Tāpēc pašvaldībā tiek plānoti ieņēmumi un izdevumi, kas tiek atspoguļots tāmju veidā un apstiprināti pašvaldībā.
Diplomdarbā tiks apskatīti pašvaldības rīcībā esošie finanšu resursi, pamatojoties uz konkrētu pašvaldību Latvijā – Neretas pagasta padomi.
Izvēlētais darba temats ir ļoti aktuāls, jo, lai pašvaldības mācētu efektīvi izmantot savus nepietiekamos budžeta līdzekļus, tām ir jāveic precīza, detalizēta budžeta analīze un uzskaite, lai nākotnē novērstu neprecizitātes budžeta veidošanas procesā. Tas ir nepārtraukts process, kam jāpievērš liela uzmanība ne tikai no pašvaldības darbinieku, bet arī pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju puses. Līdz šim šāds temats nav plašāk pētīts un nav arī reglamentēts kā to vajadzētu darīt, līdz ar to pašvaldības darbinieki šādu analīzi var veikt tikai pēc saviem ieskatiem, kas ne vienmēr ir vispareizākie.
Pašlaik Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums ir šāds – rajona padomes – 26, pilsētu domes – 60 ( 53+7 lielās), novadu domes – 29, pagastu padomes – 441 pavisam kopā ir 556 pašvaldības [15]. Tātad ikkatra Latvijas iedzīvotāja dzīves vieta ir kādas pašvaldības teritorija, tāpēc svarīga ir izpratne par pašvaldības rīcībā esošajiem finanšu resursiem.
Darba mērķis ir izpētīt Neretas pagasta pašvaldības rīcībā esošos finanšu resursus, izdarīt secinājumus, izvirzīt priekšlikumus.…
