Vispārējā situācija darba tirgū diezgan labi raksturo arī ekonomisko situāciju valstī. Jau kopš Padomju Savienības sabrukuma, Latvijā aktuāla problēma ir nodarbinātība un bezdarbs. Ar neatkarības atgūšanu Latvijā sāka samazināties nodarbinātība un palielināties bezdarbs. Līdz ar Padomju Savienības sabrukšanu, tika slēgti daudzi uzņēmumi un likvidēti kolhozi, daudzi cilvēki palika bez darba un daudzi dzīvoja ar apziņu, ka iespējams jau pēc mēneša vai ātrāk varētu zaudēt darbu, sakarā ar darbinieku samazinājumu uzņēmumā vai uzņēmuma pilnīgi likvidāciju.
Šajā periodā Latvijas darba tirgū iestājās tāds kā depresijas periods un valdība aktīvi nemeklēja tam risinājumus. Šajā periodā arī netika veikti lieli pētījumi, kāpēc šāda situācija radusies un kādi būtu uzdevumi un turpmākie mērķi, lai nodarbinātības jomā situācija uzlabotos. Tad, kad Latvija pamazām sāka atgūties no šī straujā nodarbinātības samazinājuma, atkal notika nodarbinātības līmeņa samazinājums sakarā ar Krievijas krīzi, kas diezgan daudz skāra arī Latviju. Latvijai bija daudz sadarbības partneru tieši Krievijā un sakarā ar krīzi, tika pārtraukta liela daļa eksporta uz šo valsti, kas arī ietekmēja Latvijas nodarbinātību. Šo nodarbinātības samazinājumu Latvija ir pārvarējusi un pamazām pēdējo gadu laikā nodarbinātībai ir tendence palielināties.
Tikai pirms dažiem gadiem valdība sāka aktīvi pievērsties nodarbinātības problēmai. Latvijai bija jāpievēršas nopietni šim jautājumam arī tāpēc, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai bija jāstabilizē nodarbinātība sfēra. Tikai ar 21.gadsimta sākumu Latvijā tika veikti nozīmīgi pētījumi par nodarbinātību.
Šī bakalaura darba nosaukums ir „Nodarbinātība un tās attīstība Latvijā”. Šāds nosaukums tika izvēlēta tāpēc, ka šī tēma ir un būs aktuāla Latvijai vēl turpmākos 10 gadus. Sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, darba tirgus attīstība un brīvais darba tirgus ir aktuāls jautājums.
Aktuāls jautājums Latvijas nodarbinātībā ir nodarbinātība Latvijas laukos un reģionos. Lielākā ekonomiskā aktivitāte un lielākā uzņēmumu koncentrācija ir pilsētās un it sevišķi Rīgā, tāpēc Laukos cilvēkiem ir jāsaskaras ar mazāku nodarbinātības līmeni. Tas lauku iedzīvotājus ietekmē gan ekonomiski, gan arī morāli.
Vēl viena aktuāla nodarbinātības jautājums ir nodarbinātība vecu cilvēku vidū, kas bieži kavē jaunā darbaspēka ieplūšana darba tirgū.
Šī nodarbinātības tēma ir nozīmīga katrai valstij, jo no tā, kāds ir darbs un vai vispār ir darbs ir atkarīga ģimenes ekonomiskā situācija un tās labklājība. Jo labāks ir darbs, jo lielāki ir ienākumi un nodrošinātāki cilvēki, tiem arī ir lielāka drošības sajūta. Jo vairāk cilvēki ir nodarbināti valstī, jo lielāku nauda summu valsts iegūst no nodokļiem, ko maksā gan uzņēmums, gan arī darba ņēmējs. Līdz ar to arī palielinās iekšzemes kopprodukts valstī un valsts ir ekonomiski stabilāka, kas arī rada labākos sociālekonomiskos apstākļus, tādā veidā radot stabilas valsts iespaidu. Šobrīd, kad Latvija ir ES dalībvalsts, tai jādara vēl daudzas lietas, lai pilnveidotu darba tirgus situāciju Latvijā. Latvija nedrīkst daudz atpalikt no ES vidējā līmeņa, lai tad, kad ar visām ES dalībvalstīm būs brīva darbaspēka kustība, no Latvijas neaizplūstu daudz kvalificēta darbaspēka un būtu arī tādi Eiropas iedzīvotāji, kuriem liktos pievilcīga Latvija kā vieta, kur strādāt un pelnīt naudu.
Nodarbinātības problēmas valstī ir viena no svarīgākajām lietām, kura būtu jārisina valdībai un sabiedrībai kopumā.
Bakalaura darbā ir apskatīta gan nodarbinātība Latvijā kopumā, gan arī nodarbinātība Latvijā pa reģioniem, dzimumiem, izglītības līmeņiem, uzņēmējdarbības sfērām un nodarbinātība pensionāru vidū, kā arī salīdzināta nodarbinātība Baltijas valstīs. Šajā darbā tiek apskatīta arī pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātība salīdzinājumā ar Latviju. Tiek apskatīta Nodarbinātības valsts aģentūras un Eiropas nodarbinātības dienesta loma Latvijas nodarbinātības veicināšanā, kā arī Latvijas darba potenciāla prognozes.
Sakarā ar ierobežoto darba apjomu, autore neapskatīja nodarbinātību dažādos nacionālajos sastāvos, pēc darba stāža, kā arī nodarbinātību dažādās vecuma grupās, un neapskatīja nodarbinātības politiku Latvijā.
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt nodarbinātības situāciju Latvijā kopumā , gan arī nodarbinātību Latvijas reģionos, dzimumos, dažādās uzņēmējdarbības sfērās, dažādos izglītības līmeņos, pensionāru vidū, izanalizēt Nodarbinātības valsts aģentūras ietekmi nodarbinātības veicināšanā valstī, darbaspēka izmaksas un salīdzināt nodarbinātību Baltijas valstīs, kā arī izpētīt pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu nodarbinātību salīdzinājumā ar Latvijas situācija darba tirgū, atklāt pozitīvās un negatīvās iezīmes darba tirgū, veikt prognozes par darba potenciālu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai valstī.…
