Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека

СкидкаВыгодно: цена со скидкой!

Обычная цена:
14,20
Экономия:
2,41 (17%)
Со скидкой*:
11,79
Купить
Добавить в список желаний
Идентификатор:156411
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 31.07.2007.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 23 единиц
Ссылки: Использованы
Рассмотреный период: 2004.g. - 2007.g.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  ANOTĀCIJA    4
  AHHOTAЦИЯ    6
  SATURS    7
  IEVADS    8
ANALĪTISKĀ APSKATA DAĻA    10
1.  Bezdarbs un ar to saistītās problēmas    10
1.1.  Bezdarba vēsture    11
1.2.  Bezdarba veidi    12
1.3.  Bezdarba mērīšana un līmenis    15
2.  Darbaspēka analīze    16
2.1.  Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji    17
2.2.  Darbaspēka pielāgošanās spēja    20
3.  Eiropas Savienības struktūrfondi    20
II  PĒTĪJUMU UN APRĒĶINU DAĻA    26
1.  Nodarbinātības un bezdarba analīze Latvijā    26
1.1.  Nodarbinātība Latvijā    26
1.2.  Bezdarbs Latvijā    32
2.  Nodarbinātības veicināšanas politika    41
3.  Aktīvie nodarbinātības un bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi    43
4.  Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda izmantošanas perspektīvas    49
  NOBEIGUMS    54
  BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS    56
Фрагмент работы

1. Bezdarbs un ar to saistītās problēmas

Bezdarbu uzskata par ekonomisku un sociālu problēmu jebkurā sabiedrībā, un tam ir vairāki iemesli. Bezdarba esamība uzrāda resursu zaudējumu ekonomikā kopumā. Pašreiz bezdarba problēma ir ļoti aktuāla gan indivīdiem, gan valdībām.
Bezdarba dinamiku dažkārt saista ar kompensācijas teoriju. Sevišķi, analizējot tehnoloģisko un struktūru bezdarbu, min, ka darba vietu pagaidu samazināšana tiek kompensēta ar jaunu darbavietu radīšanu citās nozarēs, piemēram, nozarēs, kas ražo jaunu tehniku, kuras apkalpošana prasa mazāku darbinieku skaitu. Šāda darbavietu starpnozaru kompensācija nespēj nodrošināt līdzsvaru darbaspēka tirgū. Iemesls ir vienkāršs: tie, kas zaudē darbu, pēc savas kvalifikācijas un pieredzes nespēj aizpildīt jaunas darbavietas modernās tehnikas nozarēs. [14, 267.lpp]
Jebkurā tirgus ekonomikas valstī, arī Latvijā, vērojams, ka pastāv arī vakantas darbavietas. Problēmai nav pozitīva risinājuma tāpēc, ka šie konkrētie bezdarbnieki pēc profesijas, kvalifikācijas nav spējīgi izpildīt darbu vakantās darbavietās.
Ļoti aktuāla ir bezdarbnieku pārkvalifikācijas problēma. Tas izvirza noteiktas prasības arī izglītībai. Tai jābūt tādai, lai darbinieks savā darba mūžā (45 – 50 gados) spētu 4 – 5 reizes pārkvalificēties vai vismaz kāpināt savu kvalifikāciju. Šī problēma sarežģītāka ir tiem bezdarbniekiem, kas pārkāpuši 50 gadu slieksni, kad jaunā uztvere ir apgrūtināta. [14, 268.lpp]
Bezdarbu brīžiem saasina dzīvesvietas un dzīvokļu problēma. Piemērotas darbavietu vakances ir vienā rajonā, bet bezdarbnieka dzīvesvieta, namīpašums ir citā rajonā. Attīstītās tirgus ekonomikas zemēs dzīvokļu problēma nav uzskatāma par grūti pārvaramu šķērsli bezdarba pārvarēšanai. Sarežģīta šī problēma ir Latvijā, kur vakantās darbavietas nav nodrošinātas ar iespēju nomāt dzīvokli.
Viena no problēmām, kas skar bezdarbu, ir vecuma ierobežojumi. Daudzu valstu presē, kur publicē darbaspēka piedāvājumu, bieži vien ir piebilde: vakanta darbavieta gaida darba ņēmējus, ne vecākus par 35 gadiem. Šajos vecuma ierobežojumos ir manāmi pārspīlējumi, kas vairo bezdarbnieku skaitu. Ar bezdarba problēmu saistās pensijas vecums.
Ir arī tā saucamie „profesionālie bezdarbnieki”, pilnīgāka bezdarba sociālā aprūpe vairo to darbinieku skaitu, kas gatavi iztikt no bezdarbnieku pabalsta, t.s. „profesionālos” bezdarbniekus. Tāpēc daudzās valstīs ierobežo bezdarbnieku pabalstu ilgumu. „Profesionālie” bezdarbnieki pielāgojušies arī šiem apstākļiem. Pilnīgi izmantojot bezdarba pabalstu saņemšanas atļauto laiku, tie uz īsu laiku iesaistās darbā, atrod likumīgu ieganstu kļūt par bezdarbnieku un no jauna izmanto bezdarbnieku aprūpi. Šāds process var ilgt gadu desmitiem līdz pensijai.
Bezdarbs nozīmē, ka netiek pilnībā izmantots, daļēji paliek dīkā „cilvēciskais kapitāls”, viens no aktīvākajiem ražošanas resursiem. Tādējādi reālais kopprodukts ir mazāks par potenciālo, kas samazina iedzīvotāju patēriņa un uzņēmējiem investīciju iespējas. Pastāvot ilgstošam bezdarbam, tiek zaudētas darba iemaņas un kvalifikācija. Rodas neatgriezeniski tautsaimnieciski zaudējumi lielos apmēros. [14, 272.lpp]
Vislielākais cietējs ir pats bezdarbnieks, viņa ģimene. Raksturīgi, ka bezdarbnieki visupirms žēlojas par īpašu morālo depresiju. Diendienā no rīta celties ar apziņu, ka tev nav jāiet darbā, ka tavas darba iemaņas, zināšanas, kvalifikācija nav sabiedrībai vajadzīgas, morāli nospiež cilvēku, negatīvi iespaido bezdarbnieka psihi, gaisotni ģimenē. Saņemdami bezdarbnieku pabalstu, ģimene pārtikai, neatliekamiem izdevumiem netaupa. Jāatliek ir ilgstošās lietošanas patēriņa priekšmetu iegāde vai atjaunošana (jaunas automašīnas pirkšana). Rodas problēmas ar bērnu maksas izglītošanu. Tā ir realitāte, ka tirgus ekonomikas apstākļos cilvēki visvairāk baidās no bezdarba morālu apstākļu dēļ. [14, 272.lpp]


1.1. Bezdarba vēsture

Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados gan Eiropā, gan Latvijā notikušas būtiskas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, kas pilnīgi izmainījušas gan daudzu valstu saimniekošanas un sociālo sistēmu, gan arī šo valstu iedzīvotāju ikdienas dzīvi un pasaules uztveri. Lielākajā daļā Viduseiropas un Austrumeiropas valstu komandu administratīvās saimniekošanas sistēmas sabrukums un pāreja uz tirgus ekonomikas attiecībām noteica jaunu vērtību sistēmu izveides nepieciešamību gan valstī kopumā, gan katram valsts iedzīvotājam individuāli. Latvijai šīs pārmaiņas papildus nozīmēja jaunu politisku apziņu – saimniekošanu neatkarīgā valstī. Pagājušā gadu desmita procesi Eiropā ir vēsturiski unikāli, jo saistīti ar grandiozām mērķtiecīgi organizētām pārmaiņām, kas notikušas tik īsā laika periodā un tik plašā teritorijā.

Коментарий автора
Коментарий редакции
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация