Ievads
Mēs dzīvojam laikā, kuru var raksturot kā strauju politisko un ekonomisko pārmaiņu laiku. Tam līdzi strauji mainās arī tehnoloģijas un darba procesi un to veikšanas apstākļi. Darbs kļūst aizvien intensīvāks, tas prasa no strādājošiem daudz lielāku precizitāti, atbildības līmeni, augstākas koncentrēšanās spējas, kas kopumā ietekmē cilvēku attiecības un padara daudz straujāku dzīves tempu, bet, ja pārmaiņas nav sabalansētas ar nodarbināto vajadzībām un vēlmēm attiecībā uz drošiem un veselīgiem darba apstākļiem, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz darba vidi, nodarbināto veselību un labklājību darbā.
Valsts darba inspekcijas apkopotā statistika par arodslimībām liecina, ka viens no galvenajiem arodslimību cēloņiem ir nevērīga attieksme pret darba drošību no darba devēja un nodarbināto puses. Kā problēmu valstī var atzīmēt arī to, ka joprojām daudzos uzņēmumos, organizācijās un iestādēs vispār nav novērtēti darba vides riski vai to novērtēšana ir veikta formāli. Ir iezīmējusies vēl kāda problēma – jaunajos darba apstākļos nereti tiek piemērotas novecojušas darba organizēšanas metodes un tas izslēdz nodarbinātos no darba procesa organizēšanas, neparedz darba devēju konsultēšanos ar tiem, kas savukārt negatīvi iespaido attieksmi pret darbu, pazemina darbinieku motivāciju strādāt droši.
Liela nozīme ir tiesību aktu normu un prasību praktiskajai ieviešanai uzņēmumos – darba aizsardzības sistēmu izveidošanai, risku novērtēšanai, darba vides uzraudzībai, bīstamības kontrolei, kas savukārt spētu mainīt darba devēju un darbinieku attieksmi pret saviem pienākumiem un tiesībām darba drošības un veselības aizsardzības jomā.
2009. gada 1.aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 219 „ Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, kas ievieš būtiskas izmaiņas obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtībā un veselības pārbaužu periodiskumā, kā arī nosaka jaunus pienākumus gan darba devējiem, gan nodarbinātajiem.
Obligātās veselības pārbaudes ir viens no preventīvajiem pasākumiem darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas gaitā, kas analizējot veselības pārbaužu rezultātus, ļauj sekmēt nodarbināto veselības aizsardzību darbā, samazinot arodslimību un nelaimes gadījumu darbā iespējamību.
Kvalifikācijas darba mērķis ir veikt valsts normatīvo dokumentu izpēti un viena uzņēmuma datu analīzi obligāto veselības pārbaužu jomā, kā arī izpētīt darba devēju attieksmi pret darbinieku veselību.
Lai sasniegtu kvalifikācijas darba mērķi, tiek noteikti uzdevumi:
1) teorētiskā materiāla izpēte par obligāto veselības pārbaužu būtību, saturu, to veidiem, un tiesisko regulējumu;
2) praktiskā izpēte, materiāla analīze, balstoties uz viena uzņēmuma obligāto veselības pārbaužu organizēšanu un to saistību ar valsts normatīvo dokumentu ievērošanu un izpildi;
3) veikt aptauju, lai noskaidrotu darba devēju viedokli par ieguvumiem no obligāto veselības pārbaužu veikšanas.
Kvalifikācijas darbā tiek apskatīti iepriekšminētie jautājumi, ciktāl tie skar darba devējus un nodarbinātos. Darbā tiek lietoti termini „darbinieks” un „nodarbinātais”, jo Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos tiek lietots gan viens, gan otrs. Piemēram, Darba likumā darbinieks ir fiziska persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, bet Darba aizsardzības likumā – nodarbinātais ir jebkura fiziska persona, kuru nodarbina darba devējs.
Kvalifikācijas darbā ir trīs nodaļas. Pirmajā nodaļā apskatīta obligāto veselības pārbaužu nepieciešamība, to veidi un tiesiskais regulējums, otrajā – apskatīts obligāto veselības pārbaužu veikšanas process konkrētā uzņēmumā („A”) 2008. gadā un pāreja uz obligāto veselības pārbaužu veikšanu saskaņā ar jaunajiem MK noteikumiem „ Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” , bet trešajā – veikta darba devēju aptauja, lai noskaidrotu viņu viedokli par darba devēju un nodarbināto ieguvumu no veselības pārbaužu veikšanas.
Kvalifikācijas darba izstrādes gaitā izmantoti Latvijas Republikas likumdošanas akti, elektroniskie resursi, pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā” materiāli, kā arī M. Eglītes, Ž. Rojas, V. Kaļķa u.c. autoru grāmatas.
Darba izstrādei nepieciešamā informācija atlasīta un apkopota laika posmā no 2009. gada janvāra līdz maijam, tādejādi nodrošinot darba tēmas aktualitāti.
Kvalifikācijas darbā izmantota analītiskā un statistiskā pētīšanas metode.
Sakarā ar to, ka pētāmā uzņēmuma vadītājs nav atļāvis kvalifikācijas darbā minēt uzņēmuma nosaukumu un personu datus, tekstā uzņēmuma nosaukums ir apzīmēts ar „A”, bet personu dati, adrese u.c. neizpaužamā informācija tika aizkrāsota.
1. Obligātās veselības pārbaudes, to veidi un tiesiskais regulējums
1.1. Obligātās veselības pārbaudes un to nepieciešamība
Obligātās veselības pārbaudes ir pārbaužu kopums, ko veic nodarbinātajiem normatīvo aktu noteiktā kartībā.
Katru gadu Latvijā un pasaulē tiek apkopoti dati par arodslimībām, lai izvērtētu darba vidi un veiktu preventīvos pasākumus darbinieku veselības aizsardzībai un drošas darba vides nodrošināšanai. Termini “drošība” un “veselība” ir viens otru papildinoši un būtu jāskata kopsakarā, jo abu mērķis ir darbinieku fiziskā un garīgā stāvokļa uzlabošanas veicināšana, kas nozīmē ne tikai zaudējumu un veselības kaitējuma novēršanu, bet arī veselības un drošas darba vides uzraudzību un riska faktoru novēršanu.…
