Šobrīd Latvijā jaunieši, kā arī pieaugušie neaizdomājas par savu nākotni un vecumdienu nodrošināšanu. Viens no svarīgākajiem argumentiem ir tas, ka līdz pensijai, pēc viņu domām, ir vēl tālu. Brīdī, kad cilvēks pārtrauc attiecības ar daba devēju un aiziet pensijā, valsts nevar nodrošināt viņam pilnvērtīgu aizvietojumu viņa algai. Kā rezultātā, ja cilvēks grib nodrošināt sevi ar bezrūpīgām vecumdienām, viņam pašam par to ir jāparūpējas. Viens no variantiem, kā to var panākt, ir pensiju 3. līmenis, kurš ļauj katram cilvēkam atlikt viņam vēlamo summu no savas algas un pēc noteiktā laika saņemt visas savas iemaksas kopā ar papildus uzkrājumiem, kas veidojās no iemaksātām summām. Latvijas demogrāfiski un finansiālie faktori liecina par to, ka tuvākajā laikā valsts pensija netiks palielināta tā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem atbilstošu algas aizstājēju.
Kā risinājums, Latvijā 1990. gadā bija uzsākta pensijas reforma. Šī reforma radīja jaunu pensijas sistēmu, kurā bija izveidoti pensiju sistēmas trīs līmeņi: pensiju pirmais līmenis (valsts obligātā nefondētā pensiju shēma), otrais pensiju līmenis (valsts fondēta pensiju shēma) un trešais pensiju līmenis (privātā brīvprātīgā pensiju shēma). Šīs reformas galvenais mērķis bija pārveidot pensijas sistēmu, lai tā būtu piemērota jaunajiem sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā, kā arī nodrošināt maksimālu ienākuma aizvietošanu vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma gadījumā.
Savā darbā autors ir izvirzījis sekojošu hipotēzi – lai cilvēks varētu pilnvērtīgi pavadīt savas vecumdienas, viņam vienlaicīgi ir jāpiedalās visos Latvijas pensijas sistēmas trijos līmeņos, jo valsts nevar nodrošināt iedzīvotāju ar pietiekoši lielu pensijas apjomu.
Bakalaura darba mērķis ir izprast Latvijas pensiju sistēmas darbību un noskaidrot, cik būtiski Latvijas pensiju sistēmas privātā brīvprātīgā pensiju shēma var ietekmēt iedzīvotāja pensijas apjomu.
Darba mērķa sasniegšanai autors ir definējis šādus uzdevumus:
1. noskaidrot kāpēc pensijas reforma bija nepieciešama;
2. izprast kopējas pensiju sistēmas darbību un katras pensiju shēmas nianses;
3. salīdzināt privātas brīvprātīgas pensiju shēmas piedāvātos pensiju plānus;
4. saprast ieguldījumu pārvaldes sabiedrību darbības būtību un Latvijas republikā pastāvošo likumdošanu, kas tieši ir saistīta ar ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām;
5. apkopot un salīdzināt 2005., 2006. un 2007. gadā privāto pensiju fondu ieguldījumu plānu darbības rādītājus.
Bakalaura darba pētījumu objekts ir Latvijas pensiju sistēma.
Bakalaura darba pētījumu priekšmets ir pensiju sistēmas 3. līmenis kā pensiju sistēmas sastāvdaļa.
Savā darbā autors ir izmantojis sekojošus pētījumu metodes:
a. tabulas un grafiskās metodes;
b. grupēšanu;
c. statistiskās metodes: vidējo un relatīvo lielumu aprēķināšana.
Darbā ir izmantoti rādītāji par trim gadiem: 2005., 2006. un 2007. gads. Autors ir izvēlējies tieši šo periodu divu iemeslu dēļ:
1. tieši šī laika posmā bija vērojama pensiju 3. līmeņa visstraujākā attīstība;
2. šī laika posmā ir iespējams aplūkot visjaunākos datus par pensijas sistēmu Latvijā.
