-
Personāla vadības efektivitātes
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 7 | |
1. | STILI, FUNKCIJAS UN LĪDERIBAS TEORIJAS | 8 |
1.1. | Galvenās līderības definīcijas, tās funkcijas un stili | 8 |
1.2. | Līdera iezīmju teorija | 11 |
1.3. | Uzvedības teorijas | 13 |
1.3.1. | Duglasa Makgregora teorija “X – Y” | 14 |
1.3.2. | Pārvaldības režģis | 16 |
1.4. | Situatīvās teorijas | 17 |
1.4.1. | Fīdlera modelis | 17 |
1.4.2. | Mitčela un Hausa teorija ceļš – mērķis | 20 |
1.4.3. | Herši un Blanšāra dzīves cikla teorija | 22 |
1.4.4. | Vruma – Etona modelis | 25 |
2. | UZŅĒMUMA „BALSTS” VĒSTURE UN ORGANIZĀCIJAS STRUKTŪRA | 27 |
2.1. | Uzņēmuma vēsture | 27 |
2.2. | Organizācijas struktūra | 28 |
3. | UZŅĒMUMA „BALSTS” VADĪTĀJU STILA ANALĪZE UN DEFINĪCIJA | 31 |
3.1. | Komerciālās nodaļas vadītāja raksturojums | 31 |
3.2. | Vērtēšanas nodaļas vadītāja raksturojums | 33 |
3.3. | Vadītāju stila noteikšana ar Fīdlera modeļa palīdzību | 35 |
4. | REKOMENDĀCIJAS PĒC VADĪBAS LIMEŅU PAAUGSTINĀŠANAI | 42 |
NOBEIGUMS | 45 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN CITI INFORMĀCIJAS AVOTI | 47 | |
PIELIKUMI | 48 |
1. STILI, FUNKCIJAS UN LĪDERIBAS TEORIJAS
1.1. Galvenās līderības definīcijas, tās funkcijas un stili
Pastāv daudz viedokļu par līderību un milzīgs skaits tās nozīmes interpretāciju. L. Mullins uzskata, ka „pastāv vairāk nekā 400 līderības definīcijas, un tas ir sava veida nesaskaņu un pretrunu mīnu lauks, caur kuru ar lielu piesardzību jāvirzās kā teorētiķiem, tā arī praktiķiem” [1., 279]. L. Mullins arī skaidro līderību, kā „prasmi vest aiz sevis cilvēkus vai arī prasmi organizēt citu darbu bez piespiešanas” [1., 279]. Citas grāmatas autors Roberts Dafts raksta, ka „līderība ir mijiedarbība starp līderi un grupas locekļiem, kuri ietekmē viens otru un kopīgi tiecas uz reālām izmaiņām un rezultātu sasniegšanu, kas atspoguļo kopīgos mērķus”. [2., 20]. Vēl kādas grāmatas autori Dž. Šermerorns, Dž. Hants un R. Osborns apgalvo, ka „līderis ir organizācijas loceklis, kuram ir augsts personīgais statuss un kurš atstāj lielu iespaidu uz viņam apkārt esošo cilvēku viedokli un rīcību, kādas biedrības, organizācijas locekļiem; un kurš izpilda funkciju kompleksu”. [3., 220 ]
Tādējādi, apkopojot visas šīs definīcijas, var izdarīt secinājumu, ka līderis – organizācijas vai atsevišķas grupas loceklis, kuram piemīt noteiktas personas īpašības, kā arī noteikts statuss, kurš ļauj viņam ietekmēt cilvēkus, tādā veidā arī panākot uzstādītos mērķus. Tas nozīmē, ka līderības process ir nepārtraukti saistīts ar grupas darbībām un efektīvu grupas darbu.
Pastāv dažādas līderības fenomena klasifikācijas. Visvienkāršākā un visizplatītākā līderības organizācijā klasifikācija ir tās trīs tipu vai līdera trīs lomu izcelšana:
1. Lietišķā līderība. Tā ir raksturīga grupām, kas rodas uz ražošanas mērķu pamata. Tās pamatā ir tādas īpašības, kā augsta kompetence, prasme labāk par citiem risināt organizatoriskus jautājumus, lietišķa autoritāte, pieredze un tml. Lietišķā līderība visspēcīgāk ietekmē vadības efektivitāti.
2. Emocionālā līderība. Tā rodas sociāli - psiholoģiskās grupās uz cilvēku simpātiju un starppersonu saskarsmes pievilkšanās spēju pamata. Emocionālais līderis cilvēkos izraisa uzticību, izstaro siltumu, ievieš pārliecību, noņem psiholoģisko saspringumu, rada psiholoģiska komforta atmosfēru.
3. Situatīvā līderība. Pēc savas dabas tā var būt gan lietišķā, gan emocionālā. Tomēr tās atšķirīgā pazīme ir nepastāvība, ierobežotība laikā, saistīta tikai ar konkrētu situāciju. Situatīvais līderis var vadīt grupu tikai noteiktās situācijās, piemēram, vispārējas panikas gadījumā ugunsgrēka laikā. [4]
Dž. Makgregors Bernss līderus iedala divās kategorijās: pārkārtotājos un darītājos. Līderi – pārkārtotāji, kuriem ir savs viedoklis par sabiedrību, sāk kaut ko darīt savu ieskatu realizācijas vārdā. Līderi – darītāji, gluži pretēji, darbojas pēc principa “šeit un tagad”, fokusējot savu uzmanību uz detaļām, neformējot globālo skatu par to, kādai jābūt sabiedrībai kopumā.
Atkarībā no ietekmes virziena uz organizācijas mērķu realizāciju līderība iedalās:
konstruktīvajā (funkcionālajā), t.i. veicina organizācijas mērķu realizēšanos;
destruktīvajā (disfunkcionālajā), t.i. formējas uz centienu bāzes, kas rada zaudējumus organizācijai (piemēram, līderība organizācijā noformējušās zagļu un kukuļņēmēju grupā);
neitrālajā, t.i. līderība, kas neietekmē tieši ražošanas darbības efektivitāti (piemēram, līderība vienā organizācijā strādājošu dārzkopju – amatieru grupā). [4]
…
Mūsdienās jēdziens „līderība” ir ļoti plaši izplatīts un populārs. Līderība, tāpat kā motivācija, ir organizatoriskās rīcības aspekts, kas grūti padodas pētījumiem un praktiski visa tās izpēte nonāk pie atbildes meklēšanas uz vienu vienīgu jautājumu: ko nozīmē būt efektīvam vadītājam? Mūsdienu pasaulē, uzņēmumu skaitlis aug ar katru dienu. Visiem tiem ir nepieciešama nevainojama un efektīva vadība , jo pareiza vadība ir visa uzņēmuma panākuma garantija. Vadība ir nepieciešama visos uzņēmumos līmeņos, sākot ar direktoru padomi un līdz pat viszemākajām apakšnodaļām. Būt efektīvam menedžerim uzņēmumā, pēc būtības nozīmē būt efektīvam līderim. Prasme organizēt darbu, motivēt darbiniekus, saplānot darbu, kā arī prasme sekot līdzi uzdevumu izpildes kvalitātei ir svarīgas līderības funkcijas. Tomēr, līderis nevar pastāvīgi izmantot vienādu savas uzvedības politiku, jo kā dažādas situācijas, tā arī dažādas problēmas pieprasa atšķirīgu pieeju tām.
- Personāla vadības efektivitātes
- Personāla vadības procesa īss apskats
- Vadītāja vadības stils un efektivitātes mijiedarbība
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!SIA “Abonēšanas centrs Diena” vadības organizācija un tās darbības efektivitātes noteikšana
Дипломная для университета61
Оцененный! -
Personāla vadības stratēģija
Дипломная для университета47
Оцененный! -
Personāla vadības sistēmas izveidošana uzņēmuma konkurētspējīgas priekšrocības radīšanai
Дипломная для университета96
Оцененный! -
Personāla plānošana uzņēmumā
Дипломная для университета62
Оцененный! -
Uzņēmuma "LT" personāla vadības projekts
Дипломная для университета45