Pirkstiņu rotaļas - bērnu aktivitātes veicinātājas jaunākajā grupā

Pirmsskolas vecuma bērna raksturojums dažādās teorijās ir atšķirīgs. Plašāk izmantotas pedagoģijā un psiholoģijā ir Ē. Eriksona, Ž. Piažē, A. Zaporožeca, Ļ.Vigotska, D.Elkoņina atziņas. Lai pirmsskolas vecuma bērnu attīstības procesu pilnībā izpratsu, jāņem vērā arī fiziskā nobriešana un fizioloģiskās norises orghanismā. Tāda informācija atrodama A. Valtnera, G. Svences un I. Puškareva darbos.
Trīs gadu vecumā bērna fiziskā un fizioloģiskā attīstība vairs nenotiek tik strauji, kā tas novērojums pirmajos divos dzīves gados, kad strauji pieaug ķermeņa masa, attīstās dažādu orgānu sistēmas un pilnveidojas to funkcijas, bērns apgūst tādas pamatprasmes kā staigāšana un runa. Trīs gadu vecumā bērns straujāk stiepjas garumā nekā pieņemas svarā, tāpēc augums kļūst slaidāks (Valtneris, 2001. 149)
Trīs gadus vecs bērns jau veikli pārvietojas, saprot apkārtējo runu un pats runā, izmantojot diezgan plašu vārdu krājumu. Šajā periodā raksturīga liela kustību aktivitāte, tomēr kustību precizitāte vēl nav pietiekami izkopta, īpaši neveikla ir sīkā muskulatūra. Bērnu muskuļi šajā periodā strauji aug un ir labāk attīstīti nekā bērnu spēja tos kontrolēt. Daudzveidīga darbošanās ar dažādiem priekšmetiem un kustību aktivitāte veicina ne tikai muskulatūras un kustību koordinācijas attīstību, bet arī sekmē bērna vispārējo attīstību, nostiprina veselību.
Savukārt rokas sīkās motorikas treniņš veicina bērna runas un valodas attīstību, sekmē domāšanas un iztēles pilnveidošanos. Sīkās motorikas attīstība palīdz bērnam agri apgūt prasmi zīmēt, veidot, nodarboties ar daudzveidīgu radošo darbību.
Trīs gadu vecumā bērniem aizvien vairāk parādās nepieciešamība pēc savstarpējas saskarsmes un komunikācijas, kopīgas darbības. Ja līdz 3 gadiem bērni vairāk ir aizņemti ar rotaļām vienatnē un drīzāk rotaļājas blakus citiem nekā kopā ar viņiem, tad trīs gadu vecumā pamazām rodas interese un vēlme rotaļāties kopā ar citiem bērniem.…