Pedagoģijā, līdzīgi kā citās nozarēs, terminoloģija ir svarīga, lai precīzi un skaidri
izteiktu konkrētas definīcijas, arī terminam “kritiskā domāšana” var atrast dažādus
skaidrojumus. No izglītības perspektīvas kritiskā domāšana ir uzskatāma par apdomātu, loģisku
un mērķtiecīgu spriešanu, kā arī par tādu kognitīvo stratēģiju un prasmju lietošanu, kas veicina
domāšanas procesa rezultāta uzticamību. Šīs prasmes var attīstīt, izmantojot speciālas mācību
metodes, un tās var pielietot dažādās situācijās (Izglītības attīstības centrs, 2012).
Akcentējot audzināšanas būtību bērnības periodā, pedagoģe Zanda Rubene (2024)
atzīmē: “Patiešām – pieaugušajiem mūsdienās nav īsti skaidrs, kā bērnu audzināt. Kā
sasniedzama bērna laime, rīcībspēja un labas dzīves vadīšana” (Rubene, 2024, 251.lpp.). Tāpēc
ir svarīga ģimenes un pirmsskolas pedagogu sadarbība bērnu audzināšanā un īpaši bērna
personības veidošanās procesā.…