Policijas darbinieka tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus – teorija un prakse

Latvijas Republikas Satversmes 89. pants nosaka, ka “Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem”. Policijas darbinieka pienākumus un tiesības nosaka Latvijas Republikas likums “Par policiju”. Likuma 9. pants nosaka, ka “jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata, atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.” Minētā likuma 13. pants nosaka, kad un kurā brīdī policijas darbinieks var pielietot fizisku spēku un speciālos palīglīdzekļus.
Lai gan likums paredz policijas darbinieka tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, tas arī nosaka gadījumus un situācijas, kurās tas ir pieļaujams. Roku dzelžu, roku sasiešanas līdzekļu, gāzes baloniņu, steku - pielietošanas mērķis ir aizsargāt pašu policistu no pārkāpēja. Savukārt fizisks spēks un speciālie cīņas paņēmieni ir nepieciešami tikai personas aizturēšanas brīdī. …