Prostitūcija (lat. Prostitutio) sociāla parādība, sava ķermeņa pārdošana iztikas līdzekļu iegūšanai. Tiek lēsts, ka prostitūcijas pirmsākumi meklējami 3.-2.gs. pirms mūsu ēras.1 Prostitūcija pasaulē tiek regulēta pārsvarā sekojošos veidos:
1)pilnīgs tās aizliegums: kā jau jebkurš aizliegums, tas ir izdevīgs kriminālajai pasaulei un dod ievērojamus ienākumus, bet nelegālajā seksa industrijā iesaistītās sievietes un bērnus pakļauj fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai. ASV ir viena no lielākajām cilvēku tirdzniecības mērķa valstīm, lai arī prostitūcija tur ir aizliegta, kriminālatbildība draud gan prostitūtai, gan tās klientam, gan suteneram.2
2)legalizēta kā profesija – Vācija, Nīderlande: lai arī Vācijā un Nīderlandē prostitūcija ir legalizēta kā profesija, tomēr ļoti ievērojams daudzums prostitūtu nevēlās maksāt nodokļus, bet prostitūtu pulcēšanās vietas ir saistītas ar dažādu noziedzīgu grupu (narkotiku aprite, vardarbīgie noziegumi, zādzības u.c.) pieaugumu. Ievērojama daļa prostitūtu ir ārzemnieces, it sevišķi no Austrumeiropas.3
3)tiek noteikti ierobežojumi – Francija, Latvija: Latvijā, tāpat kā Francijā jebkura pilngadīga persona ir tiesīga brīvprātīgi izrīkoties ar savu ķermeni, taču ir aizliegta jebkura trešo personu darbība, kas vērsta uz materiālā labuma gūšanu no prostitūcijas, sabiedrības interesēs prostitūcija tiek ierobežota.4
4) Zviedrijas modelis: seksuālo pakalpojumu pircēju sodīšana.5
Prostitūcija ir vienmēr ir tikusi nosodīta vai vismaz kā nodarbošanās vērtēta ļoti zemu. Tomēr, neskatoties uz visiem šķēršļiem, tā ir izrādījusies ļoti dzīvotspējīga un naudu nesoša lieta. Diemžēl tās sekas ir sabiedrībai nevēlamas: slimības, noziedzība. Pati par sevi, prostitūcija iet roku rokā ar alkoholismu, narkotikām, izvirtību. Jautājums par to, vai prostitūcija ir ētiska vai nē, zināmā mērā atkarīgs arī no tā, kā sabiedrība uztver un izprot jēdzienu prostitūcija. Tā kā prostitūcija ir pastāvējusi jau no aizvēsturiskiem laikiem, to uzskata par pakalpojumu, kas nepieciešama katrai cilvēku kopienai, bet reliģijas ar kristietību priekšgalā, nosodīja un nosoda prostitūciju. Piemēram, Romas katoļu baznīca māca: „prostitūcija iedragā tās personas cieņu, kas tiek pazemota, pārdodot savu ķermeni un kļūstot par rīku seksuālās baudas iegūšanai. Tas, kurš maksā, smagi grēko pats pret sevi: viņš sagrauj šķīstību, kuru ievērot tam ir uzlikusi Kristietība, un apgāna savu ķermeni, Svētā Gara templi. (Sal. 1 Kor 6, 15-20) Prostitūcija ir sociāls posts. Parasti tas skar sievietes, taču arī vīriešus, bērnus vai pusaudžus (abos pēdējos gadījumos vainu
1.Latvijas Padomju Enciklopēdija 8.sējums/ galv. Red P.Jērāns.- Rīga: Galvenā Enciklopēdijas redakcija, 1986.- 168 lpp.
2;3;4;5.Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL projekts „Atvērtu darba tirgu sievietēm” 2007.gada novembris.
dubulto radītais ieļaunojums). Kaut arī nodoties prostitūcijai vienmēr ir smags grēks, nabadzība, šantāža un sociālais spiediens atbildību par šo grēku var mazināt. Neskatoties uz baznīcas norādījumiem, daudziem šī nodarbe ir vienīgais ienākuma avots, daudziem - uzdzīvošana, piemēram, pagājušā gadsimta sākumā, kad Rīga vēl nebija tikusi pie seksa tūrisma pilsētas slavas, seksuālo pakalpojumu pārdošana notika bordeļos, bija stingra prostitūcijas kontrole, sievietes un viņu veselības stāvokli regulāri uzmanīja policija, bija izveidots prostitūtu reģistrs, kurā bija iekļautas vairāk nekā 400 sieviešu.6
Ir palicis neatklāts jautājums, kāpēc sievietes sāk nodarboties ar prostitūciju - tāpēc, ka spiež grūtie dzīves apstākļi, aiz neapdomības, tiek ievilinātas, vēlas ātri gūt līdzekļus utt. Piemēram, Karību salās ir ikgadējā sieviešu seksa tūrisma sezona, kas pēdējo desmit gadu laikā kļuvusi par vienu no ienesīgākajām tūrisma jomām šajā reģionā. Pēc vietējo tūrisma firmu sniegtās informācijas, ik gadu salās romantisku piedzīvojumu meklējumos pie vietējiem žigolo ierodas ap 600 tūkstošiem vientuļu sieviešu no Eiropas, ASV un Kanādas. Tiesa, atklāti vīriešus, kuri sniedz tūristēm seksuālus pakalpojumus, par žigolo nesauc, Karību salās viņi tiek dēvēti par „iebraucēju apkalpotājiem”. Lielākoties sekstūrēs dodas pusmūža vecuma sievietes, kuras ir vientuļas vai nelaimīgas savās attiecībās. Barbadosā šādām tūristēm tiek piedēvēts „kanādiešu sekretāru sindroms”.…
