Latvijas pāreja uz tirgus ekonomiku ir izraisījusi dažādas izmaiņas. To starpā arī nodokļu sistēmā. Latvijas Republika jau kopš 1990.gada vidus savu nodokļu politiku ir veidojusi atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, taču tie bija tikai pirmie neatkarīgās valsts nodokļu likumi. Pozitīvas izmaiņas notikušas ar Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā procesu un valstī veiktajām reformām, kas labvēlīgi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību, nodrošinot vienu no augstākajiem izaugsmes tempiem ES un 2004.gadā sasniedzot 8,5% IKP pieaugumu.
Kopš 2004.gada 1.maija Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai spertu šo soli, Latvijai nācās nacionālo likumdošanu saskaņot ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, jo spēkā esošā likumdošana neatbilda ES prasībām. Pasaules ekonomisti atzīst, ka nodokļa politikai ir liela ietekme uz katras valsts ekonomisko situāciju. Bet nu, smagākais uzdevums ir veikts, Latvijas netiešie nodokļi, tiešāk pievienotās vērtības nodoklis, ir harmonizēts atbilstoši ES likumdošanai, tas ir ņemot vērā 1977.gada 17.maija Eiropas Padomes Sestās direktīvas normas, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa darbību Eiropas Savienībā. Vēl viena no ievērojamākām pārmaiņām pēc iestāšanās ES ir muitas barjeru atcelšana tirdzniecībai vienotā tirgus ietvaros.
Lai veicinātu ārvalstu juridisko personu interesi tieši Latvijā, nevis citās valstīs, iegādāties preces un saņemt pakalpojumus savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kopš 2003.gada 1.janvāra tika ieviesta pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām par Latvijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Līdz tam brīdim pievienotās vērtības nodokli atmaksāja tikai ārvalstu juridiskajām personām – starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējam par Latvijas Republikā iegādāto degvielu. Šāda nodokļa atmaksas ieviešana pozitīvi ietekmēja uzņēmējdarbības vidi, jo veicina Latvijas uzņēmēju sadarbību ar ārvalstu uzņēmumiem, kā arī konkurenci starp Latvijas uzņēmumiem. Savukārt, Latvijas uzņēmumi ar 2004.gada 1.maiju var saņemt atpakaļ no ES dalībvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli, savukārt no trešajām valstīm, kas nav ES dalībvalsts, var saņemt pievienotās vērtības nodokli pēc paritātes principa.
Darba autore pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu ārvalstu juridiskajām personām par darba mērķi ir izvēlējusies, jo līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir pieaugusi ārvalstu uzņēmumu interese par sadarbošanos ar Latvijas uzņēmumiem. Strādājot VID Lielo nodokļu maksātāju pārvaldē Eiropas Savienības un trešo valstu starptautiskās sadarbības un dokumentu izskatīšanas daļā, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir dokumentu izskatīšana par pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu ārvalstu juridiskajām personām, nācās saskarties ar to, ka daudziem gan ārvalstu, gan Latvijas uzņēmumiem kā pakalpojumu sniedzējiem vai preču piegādātājiem atmaksas saņemšanas iespējas un kārtība ir neskaidras.
Šī darba mērķis ir analizēt un pētīt pievienotās vērtības nodokli Latvijā, iespēju to atgūt ārvalstu juridiskajām personām par Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, likumdošanas nepilnības un izvirzīto problēmu risināšanas iespējas.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika noteikti konkrēti uzdevumi:
1)pētīt un analizēt pievienotās vērtības nodokļa lomu Latvijas budžetā un tā harmonizāciju atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai;
2)pētīt un analizēt pārmaiņas, kas radās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tas ir preču un pakalpojumu brīvas kustības nodrošināšana ES kopējā tirgus ietvaros un tirdzniecība ārpus tās;
3)pētīt tiesību aktus, kas reglamentē jautājumus par pievienotās vērtības nodokļa atmaksu ārvalstu juridiskajām personām;
4)pētīt un analizēt pievienotās vērtības nodokļa atmaksu ārvalstu juridiskajām personām kopš sistēmas ieviešanas līdz patreizējai situācijai;
5)sniegt īsu ieskatu, ar mērķi izvērtēt un salīdzināt, pievienotās vērtības nodokļa sistēmas atgūšanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs;
6)sniegt secinājumus par darbā izstrādāšanas laikā gūto informāciju, praksē gūto pieredzi un izstrādāt priekšlikumus likumdošanas pilnveidošanai.
Darba autore arī pievērš uzmanību būtiskajām problēmām, kas tieši ir saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu. Tā ir ierobežotā informācijas pieejamība starp Eiropas Savienības un trešajām valstīm, kas nenodrošina ātru un efektīvu informāciju par notikušo darījumu un tajā iesaistītajām pusēm. Darbā tiek apskatīts arī 1979.gada 6.decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK jaunās redakcijas projekts un problēmas, kas var rasties to ieviešot.
Darba tapšanas gaitā, lai panāktu izvirzīto mērķi tika izmantota galvenokārt analīzes metode. Sākotnēji tiks pētīti vispārīgi jautājumi, kas veidos pamatu konkrētu jautājumu izpētei, kas attiecas uz darba tēmu. Tika izmantota arī salīdzināšanas metode, salīdzinot reālo situāciju ar likuma normām, un vēsturiskā metode, izzinot pētījuma objekta rašanos, attīstību un izmaiņas laika gaitā. Pētījums tika uzsākts ar pievienotās vērtības nodokļa vispārējo analīzi, kam sekojos pievienotās vērtības nodokļu maksātāju tirdzniecības pirms un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un ārpus tās analīze, kas dos pamatu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas būtības izpētei un pārējo jautājumu izpētei par konkrēto tematu.…
