Rīgas ostas muitas uzraudzība / Дипломная / ID: 695627

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:695627

Автор: Runcis (18)

Оценка:

Опубликованно: 08.10.2006.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 26 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	5
1.	Latvijas pievienošanās vienotai ES muitas sistēmai	7
1.1.	ES Muitas politikas vispārējs apskats	7
1.2.	Izmaiņas Latvijas muitas darbā pēc iestāšanās ES	9
2.	Rīgas ostas vispārējs raksturojums	19
2.1.	Rīgas ostas veidošanās, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un tās dalība starptautiskajās organizācijās	19
2.2.	Ekonomisko rādītāju analīze	21
2.3.	Rīgas ostas un Latvijas muitas sadarbības pamatnostādnes	23
3.	Rīgas ostas MKP darba organizācija un tās uzlabošanas pamatvirzieni	24
3.1.	VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Rīgas brīvostas MKP 0210 darba tehnoloģiskā shēmas raksturojums	24
3.2.	Muitas riska analīzes nozīme un virzieni ostās	51
3.2.1.	Riska faktoru noteikšanas nepieciešamība un to analīze muitas darbā	51
3.2.2.	Muitas riska novērtēšanas specifika ostās	53
3.2.3.	Kuģa kravas riska rādītāji	55
3.2.4.	Kravas kontroles dokumenti un to riska analīze	58
3.2.5.	Okeāna konteineru riska analīze	61
4.	Muitas kontroles pasākumi Rīgas ostā	66
4.1.	Muitas kontroles vispārējās prasības ostās	66
4.1.1.	Efektīvas kuģu pārbaudes nozīme	66
4.1.2.	Pārbaudāmā objekta izvēle	67
4.1.3.	Muitas kontroles pasākumu kopums uz kuģa	68
4.1.4.	Veselības un drošības pasākumi veicot muitas kontroli ostās	73
4.1.5.	MKP riska vadības dokuments	73
4.2.	Muitas darbības rezultāti un to efektivitātes analīze Rīgas ostas MKP	78
4.3.	Muitas kontroles prioritārie virzieni un to realizācijas pasākumi	86
4.3.1.	Muitas kontroles stratēģijas pamatnostādnes	86
4.3.2.	Narkotisko vielu kontrabandas apkarošana	87
4.3.2.1.	Narkotisko vielu raksturojums	87
4.3.2.2.	Narkotisko vielu iedalījums	88
4.3.2.3.	Narkotiku kontrabandas riska pasažieru noteikšana	91
4.3.3.	Intelektuālā īpašuma aizsardzība	93
4.3.4.	Apdraudēto savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzība	95
	Secinājumi un priekšlikumi	97
	Bibliogrāfiskais saraksts	100

Фрагмент работы

IEVADS

Latvijas lēmums iestāties Eiropas Savienībā (ES) būtiski ietekmēja muitas darbu, jo iestāšanās bija iespējama tikai tad, kad muita bija sakārtojusi savu dienestu atbilstoši ES noteiktajiem standartiem.
Šā gada 1.maijā Latvijas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta, ostas un pieņemšanas - nodošanas dzelzceļa stacijas kļuva par Eiropas Savienības ārējo robežu. No kādreizējiem 44, kā ES ārējie muitas kontroles punkti saglabājās vairs tikai 23.
Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, ir jāspēj īstenot daudz jaunu muitas funkciju. Savas kompetences ietvaros muitai ir jānodrošina ES Kopējās lauksaimniecības politikas administrēšana – lauksaimniecības produktu importa un eksporta režīma kontroli un attiecīgo maksājumu iekasēšanu.
Pēc iestāšanās ES vairs nevar runāt tikai par Latvijas tirgu vai Latvijas patērētāju interesēm, jo Latvijas muitai ir jāaizsargā visas ES patērētāju un kopējā tirgus intereses. Visas ES finansiālo interešu, iekšējā tirgus un sabiedrības aizsardzībai nepieciešama atbilstoša muitas kontrole, jo kļūstot par ES ārējo robežu, Latvijas muitai ir jāuzņemas daļa pienākumu, ko līdz šim veikušas dalībvalstis ar ilgu pieredzi ES normatīvo aktu piemērošanā.
Pēc iestāšanās ES galvenais muitas darbību regulējošais normatīvais dokuments ir ES muitas kodekss.
Latvijas muitas mērķis ir nodrošināt to, ka preču, kuģu, sauszemes transportlīdzekļu, vilcienu, lidmašīnu un pasažieru kustība, iebraucot Latvijas Republikas teritorijā vai izbraucot no tās, notiek atbilstoši ES muitas kodeksa prasībām.
Mūsdienu muitas kontrole nav iedomājama bez riska analīzes, selektivitātes un pēcmuitošanas audita, bet pat viss šis līdzekļu kopums nespēj nodrošināt efektīvu kontroli, ja muita darbojas viena pati. Sekmīgs rezultāts iespējams tikai cieši sadarbojoties dažādām valsts institūcijām, kas strādā uz robežas, pilnveidojot savstarpējo sapratni starp muitu un uzņēmējiem, kā arī pastāvot labai starptautiskai sadarbībai ar citu valstu muitu dienestiem.
Latvija sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ir tranzīta satiksmes krustpunkts. Latvija ir ceļā no Rietumeiropas uz NVS valstīm un no Eiropas dienvidiem uz ziemeļiem, kā arī pretējā virzienā. Latvijas jūras robeža ir 494 kilometrus gara – ar trijām lielām jūras ostām: Rīgu, Ventspili un Liepāju un septiņām mazākām. No šīm ostām tirdzniecības ceļi ved uz visām pasaules valstīm. Pēc iestāšanās ES Latvijas austrumu robeža kļuva par ES ārējo robežu, tādēļ valsts ekonomikā nozīmīgu vietu ieņem kravu tranzīts, pasažieru pārvadājumi, tūrisms un to apkalpojošās infrastruktūras.

…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −42,96 €

Комплект работ Nr. 1150523

Купить 3 работы в комплекте

Просмотреть комплект

Дипломная

Технологии

Коммуникации, транспорт, связь