Дипломная
Гуманитарные науки
Педагогика
Skolēnu radošās darbības pieredzes bagātināšana audzināša...-
Skolēnu radošās darbības pieredzes bagātināšana audzināšanas stundās sākumskolā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 5 | |
1. | Radošās darbības pieredze | 7 |
1.1. | Radošās darbības būtība un tās sekmēšana | 7 |
1.2. | Sākumskolas skolēnu vecumposma īpatnības | 22 |
2. | Audzināšanas stundas sākumskolā | 30 |
2.1. | Audzināšanas būtība | 30 |
2.2. | Skolēnu radošās darbības pieredzes bagātināšana audzināšanas stundās | 34 |
3. | Empīriskais pētījums | 40 |
3.1. | Pētījuma metodoloģija | 40 |
3.2. | Pētījuma norise | 41 |
3.3. | Pētījuma rezultāti un to analīze | 54 |
Secinājumi | 59 | |
Pedagoģiskie ieteikumi | 61 | |
Literatūras un citu avotu saraksts | 62 | |
Pielikumi | 67 |
Secinājumi
1. Radošo darbību raksturo dažādu komponentu apvienojums un to ir iespējams izteikt dažādās jomās – mākslā, zinātnē un sadzīvē. Tās raksturojošākas iezīmes ir spēja uzdrīkstēties, drosme, atvērtība, impulsivitāte un diverģenta domāšana, un lai spētu radoši darboties cilvēkam ir vajadzīgas zināšanas, kas veicinātu radošo domāšanu, un radoša vide, kas nodrošina ar nepieciešamajiem līdzekļiem un materiāliem radošajai darbībai, līdz ar to veicinot radošas un harmoniskas personības attīstību.
2. Sākumskolas vecumposmā skolēni ir ļoti aktīvi, motivēti mācīties un apgūt jaunas prasmes un iemaņas. Pilnveidojas runas, uzmanības, domāšanas, atmiņas un uztveres attīstība un nozīmīgu lomu šajā attīstībā ieņem skolotājs, kas sākumskolas skolēniem ir kā paraugs un autoritāte, ar kura palīdzību tiek apgūta arī sociālā joma gan ar pieaugušajiem, gan vienaudžiem. Svarīgākā darbība šajā posmā skolēniem ir mācīšanās, kuras laikā skolotājs palīdz skolēnam attīstīties par radošu un harmonisku personību.
3. Audzināšanas būtība ir cilvēka virzīšana uz vispusīgas un harmoniskas personības attīstību. Sākumskolā liela uzmanība tiek pievērsta skolēna personības izziņai, attieksmju veidošanai pret sevi, citiem, vidi, valsti un kultūru, un tās satura organizēšana un plānošana ir pieaugušajam jāvada tā, lai skolēns ar laiku sāktu audzināt arī pats sevi, tādā veidā sekmējot skolēna personīgo izaugsmi. Svarīga nozīme skolēna pašaudzināšanas un attīstības procesā ir audzinātāja attieksmei un darba stilam skolēnu izaugsmes veiksmīgai attīstībai.
4. Mākslas izteiksmes līdzekļu pielietojums jebkurā mācību priekšmeta stundā, ne tikai audzināšanas stundā, var sekmēt skolēnu zināšanu, iemaņu, prasmju un radošās darbības nostiprināšanos, bet arī sekmē skolēna intelektuālo, garīgo, fizisko un emocionālo jomu. …
Mūsdienās aizvien aktuālāka tēma gan pedagoģijas, gan psiholoģijas zinātnēs ir par radošas personības attīstību. Ne velti Latvijā tiek īstenots projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā”, kurā jau vairāk tiek pievērsta uzmanība tieši skolēna personības attīstībai, viņu spējām sadarboties, kritiski domāt, radoši darboties, ieklausīties un būt sadzirdētiem un izmantot sev pieejamos resursus lietderīgi. Radošumu jeb kreativitāti izsaka cilvēka darbība, radošais process, kurā tad atspoguļojas tādas kreativitātes pazīmes kā – oriģinalitāte, drosme, jaunrade, radoša intuīcija, iedvesma, bagāta fantāzija, netradicionāli risinājumi (Bebre, 1997). Tieši šādas personības īpašības mūsdienu skolēniem un arī pieaugušajiem trūkst vai nepietiekami tiek attīstītas, vai neattīsta nemaz. Kreativitāte var izpausties dažādās nozarēs – mākslā, zinātnē, tehnoloģijā, medicīnā u.c., bet svarīgākais ir šo personībai piemītošo īpašību attīstīt un pilnveidot, jo teorētiski tiek skaidrots, ka “radošums ir potenciāli visiem piemītoša personības vērtība. Bet tā var zust, ja izglītība virzīta iepriekš paredzamu rezultātu iegūšanai” (Lieģeniece, 2002, 11). Pētījuma objekts: Audzināšanas stundas sākumskolā. Pētījuma priekšmets: Skolēnu radošās darbības pieredze. Pētījuma mērķis: Teorētiski analizēt un praktiski pārbaudīt izvirzīto hipotēzi empīriskā pētījumā un analizēt iegūtos rezultātus. Pētījuma hipotēze: Skolēnu radošās darbības pieredzes bagātināšana audzināšanas stundās sekmēsies, ja: • skolotājs audzināšanas stundās ievēro skolēnu intereses; • skolēni pārvalda vizuālo valodu (izteiksmes līdzekļi). Pētījuma uzdevumi: 1. Analizēt teorētiskās atziņas par radošumu un audzināšanu; 2. Noskaidrot radošās darbības ietekmējošos un kavējošos faktorus; 3. Veikt empīrisku pētījumu un analizēt iegūtos rezultātus. Pētījuma metodes: Teorētiskās: Literatūras un dokumentu analīze; Empīriskās: pedagoģiskais novērojums, skolēnu darbu analīze.
- Mācību metodes bērnu radošās darbības prasmju veicināšanai sākumskolā
- Pamatskolas skolēnu apdāvinātība kā radošas personības īpašība
- Skolēnu radošās darbības pieredzes bagātināšana audzināšanas stundās sākumskolā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Literatūra kā bērnu radošās darbības sekmētāja vecākajā pirmsskolas vecumā
Дипломная для университета59
Оцененный! -
Literatūras nozīme radošās aktivitātes sekmēšanā bērniem
Дипломная для университета67
Оцененный! -
Projekts kā sākumskolas skolēnu praktisko prasmju pilnveidošanas līdzeklis mājturības un tehnoloģiju stundās
Дипломная для университета82
-
Radošas personības attīstīšanas iespējas sporta stundās
Дипломная для университета43
-
Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā
Дипломная для университета48