Sociālās aprūpes īpatnības bērnu bāreņu sociālās aprūpes centros

Secinājumi
Darba mērķis sasniegts – noskaidrot sociālās aprūpes īpatnības bērnu bāreņu sociālās aprūpes centros. Izvirzītā darba hipotēze – bērniem bāreņiem sociālās aprūpes centros ir nepietiekoši nodrošināta sociālā aprūpe – pierādīta.
1. Bāreņiem un bez vacāku palikušajiem bērniem valsts nodrošina ārpusģimenes aprūpi. Bērnu nama uzdevums ir nodrošināt visas bērna pamatvajadzības, tomēr bērniem var rasties zināmas grūtības ar savu emocionālo vajadzību apmierināšanu.
2. Iespējas sagatavot jauniešu patstāvīgai dzīvei bērnu nama ir atkarīgas no valsts politikas, sabiedrības attieksmes, finansējuma, darbinieku atdeves un profesionalitātes, ka arī bērna motivācijas.
3. Pusaudžu un jauniešu vecumā ļoti liela nozīme ir sociālajai videi – pieaugušo paraugam un sevis nostatījumam pret citiem – cenšoties vai nu līdzināties, vai tieši pretēji – atšķirties no tiem. Sociālā vide ir būtisks pusaudžu un jauniešu motivācijas ietekmētājs. Vide ietver lielu potenciālu personības un prasmju attīstīšanai.
4. Sociālie aprūpētāji uzskata, ka galvenās prasmes, kuri ir nepieciešami aprūpējot bērnus bāreņus ir pareizi un savlaicīgi dokumentēt savu profesionālo darbību (28%). Bērnu līdzdalības veicināšana aprūpes procesā sociālie aprūpētāji pielieto tikai 7% gadījumos.
5. Ar spēļu terapijas pielietojumu psihosociālā darba procesā var novērot bērna emocijas un pārdzīvojumus un pieredzi, kas savukārt bērnus var atbrīvot no iekšējā sasprindzinājuma, stresa un pārdzīvojumiem, ko izraisījusi jauna nepiemērota vide. Darbinieki spēļu terapiju maz pielieto savā praksē, kā atbalsta sniegšanas izpaudumu jaunatvestiem bērniem bāreņiem (4%).
6. Bērni bāreņi apmeklē prasmju apguves nodarbības – 76%. Bet nodarbības tiek organizētas, kā grupu darbs – 54%, kas apgrūtina bērna uztveršanu sīkam momentam prasmju apguves laikā, un grūti novērtēt apgūšanas līmeni.
…