IEVADS.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumu par administratīvi teritoriālo iekārtu Latvijas Republika sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. Latgales novada vēsturiskā attīstība atšķiras no citiem novadiem, jo šī teritorija ilgi atradās Polijas un Krievijas sastāvā. Kā šo valstu nomale Latgale bija ekonomiski vāji attīstīta un pat mūsdienās ekonomiskās attīstības līmeņa ziņa nav sasniegusi citu Latvijas reģionu līmeni. Latgaļu sadzīvē un kultūrā ir lielāka slāvu kultūras ietekme. Salīdzinājumā ar citiem novadiem tajā ir lielāka iedzīvotāju etniskā sastāva daudzveidība, atšķirīgi dialekti un izloksnes, dažāda iedzīvotāju reliģiskā piederība. Latgales sādžas un ciemi atšķiras no pārējo novadu ciemiem un viensētām, zemnieku sētas ir mazākas, bet ģimenes – lielākas. Šajā Latvijas daļā ir liela katoļu reliģijas ietekme, bet dažos pagastos ir vecticībnieku draudzes.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas tirgus ekonomika izsauca cenu līmeņa celšanu, bet iedzīvotāju ienākumi bija ļoti mazi. Cenu līmeņa celšanu izraisa valsts sociālekonomiskā nestabilitāte. Pārtrauc savu darbu dažādas rūpnīcas, privatizācijas dēļ jaunie saimnieki nerūpējas par darba vietas saglabāšanu, kā arī par rūpnīcas darba profilu, kuru rezultātā kļuva izteiktaka ēnu ekonomika. Demogrāfiska nestabilitāte un likumdošanas nesakārtotība – negatīvi faktori, kuri ietekmē cilvēka dzīves līmeņa nestabilitāti. Lauku iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija sarukuši sakarā ar lauksaimniecības ražošanas apjoma samazināšanu. Daļa ģimeņu nespēja realizēt savas pamatvajadzības, nonākot riska situācijā. Un, lai palīdzētu cilvēkiem apmierinat viņu sociālās, ekonomiskās, izglītības un veselības vajadzības, Latvijā tika izveidota sociālās politikas sistēma.
2004.gada 1. maijā Latvija iestājās Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un pilntiesīgi iesaistījās ES sociālās iekļaušanas procesā, kura mērķis saskaņā ar 2000. gadā Lisabonā pieņemtajiem Eiropadomes lēmumiem, ir izskaust nabadzību un samazināt sociālo atstumtību ES līdz 2010. gadam. Neskatoties uz salīdzinoši augstajiem ekonomikas rādītājiem Latvijā, sabiedrības labklājības līmeņa pieauguma temps ir pārāk zems, palielinās sabiedrības noslāņošanās, tāpēc nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana valstī ir viens no galvenajiem Latvijas sociālās politikas ilgtermiņa mērķiem [10].
Pēdējās desmitgades laikā valsts sociālās politikas jomā ir veiktas vairākas reformas, kuru ietvaros būtiski mainīta likumdošana, organizatoriskie un darbības principi. Valstī ir izveidots sociālās politikas kopums – sociālās drošības sistēma. Tās mērķis ir kompensēt iedzīvotāju sociālo risku radītos materiālos, morālos un fiziskos zaudējumus. Sociālā riska situācijas :
• veselības aprūpe;
• slimība;
• bezdarbs;
• vecums;
• darba trauma vai arodslimība;
• ģimenes uzturēšana;
• maternitāte;
• invaliditāte;
• nāve [20].
Ar sociālo risku jēdzienu cieši saistās sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jēdzieni. Sociālā palīdzība ir viena no sociālās drošibas nozarēm.
2003. gada 1. janvārī stājas spēkā „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums”, kura mērķis ir noteikt sociālās palīdzības sniegšanas un saņemšanas principus, personu loku, kurām ir tiesības šos pakalpojumus un palīdzību saņemt.
Ļoti svarīgi, lai ģimenes, kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai saņemtu palīdzību, kas mazinātu materiālās problēmas, kuras radušas bezdarba gadījumā.
Augsts bezdarba līmenis, ilgtermiņa bezdarbs, jauniešu bezdarbs, izglītības un prasmju neatbilstība darba tirgus prasībām, relatīvi zems dzīves līmenis, samērā augsts nabadzības riska līmenis, ienākumu nabadzība un augsts ienākumu nevienlīdzība – tās ir galvenās problēmas, kas palielina nabadzības un sociālās atstumtības riskus.
Liela ienākumu nevienlīdzība bija un ir starp pilsētām un laukiem.
Bezdarbs ir galvenais iemesls ģimeņu nabadzībai. Nabadzība ir parādība, kas pastāv jebkurā valstī, neatkarīgi no ekonomiskās attīstības līmeņa un politiskās sistēmas. Taču tās mērogi un dziļums katrā valstī ir atšķirīgi. Trūcīgiem iedzīvotājiem ir liegta iespēja atrasties normālos dzīves apstākļos, jo to ekonomiskie resursi ir tik ierobežoti, ka nav iespējams sev nodrošināt nepieciešamo uzturu un piedalīties sabiedrības dzīvē tādā apjomā, kas uzskatāms par pieņemamu priekš konkrētas sabiedrības. Ienākumu nepieciešamība un nabadzība pakļauj ģimenes psiholoģiskai un sociālai spriedzei, kas izraisa jaunu problēmu veidošanos – alkoholismu, narkomāniju, prostitūciju, vardarbību. Ilgstoši dzīvojot nabadzībā, cilvēkiem rodas nelabvēlīga vide, kura atstāj negatīvu ietekmi gan uz pieaugušiem, gan arī uz bērniem.
Cilvēka vecums būtiski ietekmē cilvēku situāciju darba tirgū. Arī jauniem cilvēkiem ir īpaši grūti atrast savu pirmo darbu, dabūt pieredzi un uzsākt karjeru, jo darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi. Cilvēkiem ar izglītību vieglāk dabūt darbu, jo profesionālajai izglītībai ir priekšrocības.
Ģimenēm trūkst līdzekļu kā pārtikas produktu un apģērbu iegādei, tā arī izglītībai. Ģimene nevar rūpēties par savu veselības stāvokli, nevar samaksāt komunālos pakalpojumus, kas noved pie parādiem, kuru rezultātā ģimene paliek bez deklarētās dzīves vietas. Lauku apvidos, ja ģimenē nav lauksaimniecības tehnikas, cilvēks nevar apstrādāt zemi, no kuras nesaņem ienākumus un nevar nodrošināt savu ģimeni.
Labklājības ministrija (LM) ir noteikusi šādu prioritāti 2005. gadam: bezdarba mazināšanas pasākumi un nelegālās nodarbinātības samazināšana. Jo pēc Centrālās pārvaldes datiem uz 2005. gada oktobri Latvijā bezdarba līmenis sasniedza 7,5%. Bet ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tikai 62,2%.
Latvijā vērojamas būtiskas teritoriālas atškirības sociālekonomiskās attīstības ziņā. Jo lielāks teritorijas mērogs, jo šīs atšķirības ir mazākas. Bet arī starp reģioniem šīs atškirības ir ievērojamas. Bezdarba līmenis Latgales reģionā 2003. gadā bija 3,4 reizes lielāks nekā Rīgas reģionā. Un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latgalē bija 1181,6 Ls, bet Rīgas reģionā 3878,4 Ls, kas ir 3,3 reizes lielāks nekā Latgalē. Šie statistikas rādītāji ietekmē cilvēka labklājību [3, 311].
…
