Ievads
Tautsaimniecības attīstība ir mainīga: pēc lejupslīdes seko augšupeja un otrādi. Arī Latvijas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas pārdzīvoja gan labvēlīgus periodus, ko raksturoja strauja izaugsme, gan recesijas posmus, kad tautsaimniecības attīstība kļuva lēnāka un bija pat negatīva. Izmaiņas ekonomikas aktivitātē atspoguļojas tādos rādītājos kā iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, rūpniecības produkcijas izlaides apjoms, inflācija u.c., kā arī valstī ieplūstoši investīciju apjoms.
Investīcijas ir viens no svarīgākajiem katras valsts ekonomikas raksturlielumiem, kuru pieaugums veicina kopējo valsts ekonomisko izaugsmi, sekmējot kopējā pieprasījuma un piedāvājuma pieaugumu. Investīcijas nodrošina tautsaimniecības attīstību nākotnē un ietver tos ekonomiskos labumus, kas tiek patērēti gada laikā. Tie ir: uzkrājumi rezerves fonda vajadzībām, amortizācija un tīrās investīcijas, kas paredzētas jauna pamatkapitāla veidošanai.
Visnozīmīgākās Latvijai ir ārvalstu investīcijas, jo tās ir nozīmīgs kapitāla avots, ārvalstu pieredzes, tehnoloģijas un vadības prakses pārņemšanas līdzeklis. Pieaug ražošanas apjomi, paaugstinās strādājošo kvalifikācija. Ārvalstu investīcijas palīdz samazināt maksāšanas bilances deficītu gan kapitāla pieplūdes dēļ, gan pieaugot jaunizveidoto uzņēmumu produkcijas eksportam. Pieaugot ražošanas apjomiem, nodarbinātībai un ienākumu līmenim valstī, pieaug arī uzkrāšana, paverot jaunas attīstības iespējas.
Valstij ar mazu tirgus ietilpību, kāda ir Latvijas Republika, neizbēgami jāpiedalās starptautiskajos ekonomiskajos procesos. Viens no šo procesu raksturīgiem elementiem ir tiešo ārvalstu investīciju piesaiste, kura ir viena no galvenajām Latvijas valdības risināmajām problēmām.
Protams, ka ne tiešo ārvalstu investīciju ieplūde, ne labumi no šīm investīcijām nav pašsaprotamas lietas.
Kamēr aizvien vairāk valstis priecājas par ieplūstošajām tiešajām ārvalstu investīcijām, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta valstīm, kuras var palielināt attīstības labumus, kurus sniedz šīs investīcijas. Ir ievērojama dažādība tiešo ārvalstu investīciju kvalitātē un ietekmē uz valsts ekonomiku, kurās tās tiek “iepludinātas”. Dažu valstu investīciju vide ir mazāk pievilcīga pozitīvai tiešo ārvalstu investīciju ietekmei, neatkarīgi no transnacionālo uzņēmumu stratēģijas un darbībām. Piemēram, vājas vietējās neizmantotās iespējas valsti var kavēt labumu gūšanai no ieplūstošajām tiešajām ārvalstu investīcijām. No otras puses, valstīs, kurās ir “vāji” vietējie uzņēmumi, ieplūstošās tiešās ārvalstu investīcijas var veicināt šo uzņēmumu attīstību, veicināt to produktivitāti un tajā pašā laikā tas ir risks izspiest vietējos uzņēmumus no tirgus. Dažkārt, kad vietējie uzņēmumi nav konkurētspējīgi, tas varētu būt vēlams solis ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Citos gadījumos vietējo uzņēmumu izspiešana var novest pie tirgus koncentrēšanās.
Latvijai ir neliela, atvērta ekonomika, tādēļ ir svarīgi, lai valsts būtu pozitīvi atpazīstama pasaulē, lai tas, ko lasa un uzzina par Latviju, veicinātu valsts iekļaušanos globālajās ekonomiskajās norisēs, pastiprinātu tiešo ārvalstu investīciju piesaisti un līdz ar to arī valsts izaugsmi.
Starp ārējā kapitāla veidiem nozīmīga loma ir tiešajām investīcijām, jo tās veido ilgtermiņa attiecības starp investoru un uzņēmumu, kurā tas iegūst vismaz 10% akciju un līdz ar to tiesības iekļauties uzņēmuma vadības struktūrās. Līdz ar to strauja kapitāla aizplūde no valsts nav iespējama.
Investīciju resursu nepietiekamība ir viens no iemesliem, kas bremzē Latvijas ekonomikas attīstību. Tādēļ ārējā kapitāla ieplūde ir aktuāla problēma, jo tieši mazajām valstīm ir svarīgas ārvalstu investīcijas.
…
