Tirgus uzraudzības pasākumu piemērošana / ID: 570072

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:570072

Автор: djina (3)

Оценка:

Опубликованно: 14.12.2011.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 29 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	IEVADS	7
1.	AR TIRGUS UZRAUDZĪBU SAISTĪTIE TEORĒTISKIE ASPEKTI	10
1.1.	Ekonomiskie aspekti – Patērētājs un tā uzvedība tirgū	10
1.2.	Patērētāju tiesību aizsardzības attīstība Latvijā	22
1.3.	Tirgus uzraudzības pasākumu organizēšana un sistēma Latvijā	27
2.	MUITAS IESTĀŽU LOMA TIRGUS UZRAUDZĪBAS PASĀKUMU ĪSTENOŠANĀ	32
2.1.	Muitas iestāžu loma	32
2.2.	Tirgus uzraudzības pasākumi importa gadījumos	38
3.	TIRGUS UZRAUDZĪBAS PASĀKUMU ĪSTENOŠANA ATSEVIŠĶĀM PRECĒM	40
3.1.	Tirgus uzraudzības pasākumu īstenošana individuālajiem aizsardzības līdzekļiem	40
3.2.	Tirgus uzraudzības pasākumu piemērošana rotaļlietām	44
3.3.	Tirgus uzraudzības pasākumu piemērošana medicīniskajām ierīcēm	46
4.	STATISTIKAS DATU ANALĪZE PAR TIRGUS UZRAUDZĪBAS PASĀKUMU PIEMĒROŠANU	49
	SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI	55
	BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS	57
	PIELIKUMI	62

Фрагмент работы

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, autors ir nonācis pie sekojošiem secinājumiem:
1. Galvenie dalībnieki ekonomikā ir patērētājs no vienas puses un ražotājs no otras;
2. Tirgus uzraudzības galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu sekmīgu pienākumu izpildi;
3. Attīstoties patēriņa preču ražošanas un tirdzniecības apjomiem radās nepieciešamība sniegt atbalstu patērētājiem šādu preču un pakalpojumu tirgū;
4. Normatīvā bāze patērētāju tiesību aizsardzības jomā Latvijā ir izveidota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām;
5. Efektīvai tirgus uzraudzībai ir būtiska loma gan patērētāju tiesību aizsardzībā, gan vienlīdzīgas un godīgas konkurences nodrošināšanā, jo tā ietver tirgū ievietoto produktu un pakalpojumu atbilstības uzraudzību un pārbaudi, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina atbilstošu darbību veikšanu, ja tiek konstatēts, ka produkts vai pakalpojums prasībām neatbilst;
6. Latvijas Republikā tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā ir iesaistītas 15 valsts pārvaldes iestādes;
7. Tirgus uzraudzībā ir svarīgi, lai preces, kas aprit Eiropas Savienībā, atbilst noteiktām prasībām;
8. Būtiska loma tirgus uzraudzības īstenošanā ir informēšanas pienākumiem, ar kuru palīdzību Komisija attiecīgo informāciju nodod pārējām dalībvalstīm vai otrādi, tādā veidā nodrošinot sabiedrības izpratni par valsts tirgus uzraudzības iestāžu esamību, pienākumiem un identitāti, kā arī par veidiem, kā ar tām sazināties;
9. Lai nodrošināt ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, gadījumos, ja Eiropas Savienības iekšējā tirgū vai uz tās ārējās robežas tiek identificētas bīstamas vai nedrošas preces, Komisija izveidoja ātrās informācijas apmaiņas sistēmu RAPEX;
10. CE zīmes ir marķējums, ar ko ražotājs apliecina, ka prece atbilst visām attiecināmajām normatīvo aktu prasībām;
11. Muitas iestādes galvenokārt ir atbildīgas par Eiropas Savienības starptautiskās tirdzniecības pārraudzību, tādējādi veicinot godīgu un brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu Eiropas Savienības kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību un vispārēju piegādes ķēdes drošību.
12. Muitas iestādes uztur regulāru dialogu ar komersantiem un citām iestādēm;
13. Dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Komisiju izstrādā, uztur un izmanto kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzi, nosakot kopējus riska izvērtēšanas kritērijus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas;
14. Preces, kas ievestas Eiropas Kopienas muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā, un tās var pakļaut muitas kontrolei;
15. Tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka nelikumīgi un nedroši produkti netiek laisti un nepaliek tirgū, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses, šāda veida uzraudzība attiecas gan uz produktiem, kas ražoti Latvijā, kā arī importētām precēm;
16. Nepietiekama tirgus uzraudzība, nepārbaudot tirgū laisto preču un pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu un drošuma prasībām var radīt draudus ne tikai patērētāju veselībai un dzīvībai, bet arī negodīgus konkurences apstākļus un veicināt nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi;
17. Lai nodrošinātu, uzlikto pienākumu robežkontroles iestādēm iesaistīties tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā un nodrošinātu efektīvu un vienotu kontroles mehānismu, VID Muitas pārvalde ir izstrādājusi iekšējos normatīvos aktus.
18. MKP amatpersonas sazinās ar attiecīgajām tirgus uzraudzības iestādēm tikai gadījumos, kad par konkrēto preču kategoriju informācija par atbilstības nosacījumiem vai patērētāju apdraudējumu ir saņemta no VID Muitas pārvaldes vai ir pieejama Eiropas Kopienas ātrās informācijas apmaiņas sistēmas vietnē - RAPEX, vai iestrādāta automātiskajos riska profilos muitas elektroniskajai preču deklarēšanai paredzētajās informācijas sistēmās.
19. MKP amatpersona atļauj piemērot precēm importu, ja no tirgus uzraudzības iestādes ir saņemts atzinums par preču drošumu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
20. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir šādas valkāšanai (turēšanai rokā) paredzētas ierīces, izstrādājumi un sistēmas, ko izveidojis ražotājs personas aizsardzībai pret vienu vai vairākiem veselībai vai drošībai bīstamiem faktoriem;
21. MKP amatpersonām varētu rasties grūtības pārbaudot IAL, jo pie šīs preču grupas pieder ļoti daudz un dažādu preču, līdz ar to ir ļoti daudz un dažādu dokumentu, kurus jāpārbauda pirms preces var tikt laistas brīvā apgrozībā.
22. IAL tirgus uzraudzību veic PTAC, bet darba vietās – Valsts darba inspekcija.
23. Rotaļlieta ir izstrādājums, kas paredzēts, lai ar to rotaļātos bērni, kas jaunāki par 14 gadiem.
…

Коментарий автора

Tirgus uzraudzības galvenais mērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu (saimnieciskās darbības veicēji, patērētāji un valsts iestādes) sekmīgu pienākumu izpildi. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jānodrošina, lai tirgus uzraudzības sistēma atbilstu Eiropas vienotā tirgus prasībām un Latvijas tirgū būtu pieejamas tikai drošas, noteiktām būtiskajām prasībām atbilstošas preces un pakalpojumi. Turklāt tā ir priekšnosacījums normālai iekšējā tirgus, kā arī tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Tirgus uzraudzība tiek veikta ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzību visām personām visā Eiropas Savienības teritorijā, izskaužot negodīgu konkurenci un veicinot uzticību tirgum. Lai varētu izprast patērētāju interešu aizsardzības nepieciešamību, jāapzinās, ka patērētājs ir noteicējs tirgū – ja nebūtu pieprasījuma pēc precēm, nebūtu vajadzības tās ražot. Nepietiekama tirgus uzraudzība, nepiedaloties muitas iestādēm, var radīt draudus ne tikai patērētāju veselībai un dzīvībai, bet arī negodīgus konkurences apstākļus un veicināt nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Ļoti liela nozīme tirgus uzraudzībā ir muitas iestādēm - tās veic atbilstošas pārbaudes. Muitas iestādes kontrolē tirdzniecības plūsmu visā Eiropas Savienībā, sadarbojoties ar tirgus uzraudzības iestādēm. Muitas iestāžu loma ir ļoti nozīmīga, jo tieši no robežkontroles efektivitātes ir atkarīgs kādas preces nonāks mūsu tirgū. Latvija kopš savas neatkarības atgūšanas ir spērusi lielu soli valsts attīstībā un, laikam ejot, tā cenšas tuvoties attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Latvijā ir pieņemti un ratificēti virkne normatīvo aktu, kas reglamentē patērētāju tiesības aizsargājošus aspektus un iekļauj mūs vienotajā ES realizētājā patērētāju tiesību politikā. Temata aktualitāti pastiprina fakts, ka tirgus uzraudzībai un muitas iestāžu nozīmei tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība ne tikai nacionālajā, bet arī starptautiskajā līmenī. Mūsdienās likumdošana aizsargā patērētāju no dažādiem apdraudējumiem, tomēr lai tos novērstu praktiskajā dzīvē ir nepieciešams uzraudzības un kontroles mehānisms. Diplomdarba objekts ir tirgus uzraudzība, kā nozīmīgs process, kurš kontrolē preces un sabiedrības drošību, savukārt diplomdarba priekšmets ir tirgus uzraudzības iestādes, šajā gadījumā tā ir muitas iestāde, kurai diplomdarbā ir pievērsta lielāka uzmanība, uzsverot tirgus uzraudzības iestāžu un muitas iestāžu veidoto sadarbību, kas veicina efektīvāku kontroles mehānismu. Diplomdarba mērķis ir izpētīt muitas iestāžu lomu, darbojoties tirgus uzraudzībā, noskaidrot muitas iestāžu nosacījumu izpildi, vai tā ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām un vai tā ir efektīva. Darba mērķa sasniegšanai ir izvirzīti sekojoši uzdevumi: • pamatojoties uz speciālo literatūru, izpētīt patērētāja nozīmi tirgus procesos, patērētāja uzvedību un to ietekmējošos faktorus tirgū; • apskatīt patērētāju tiesību aizsardzības kustības attīstību globālā līmenī; • izmantojot normatīvos aktus raksturot tirgus uzraudzības pasākumu organizēšanu Latvijā; • raksturot muitas iestāžu lomu tirgus uzraudzībā; • salīdzināt un raksturot kontrolējamo preču – individuālo aizsardzības līdzekļu, rotaļlietu un medicīnisko ierīču prasības laišanai brīvā apgrozībā • izmantojot valsts tirgus uzraugošo institūciju statistiskos materiālus un plašsaziņas līdzekļus, konstatēt un analizēt tirgus uzraudzības efektivitāti. Diplomdarbs ir strukturēts četrās nodaļās. Pirmajā nodaļā „Ar tirgus uzraudzību saistītie teorētiskie aspekti” tiek pētīts patērētāja jēdziens, viņa uzvedību ietekmējošie faktori tirgū. Kā arī ir pētīta tirgus uzraudzības attīstība un organizēšana Latvijā. Šajā nodaļā tiek apskatīta patērētāju aizsardzības kustības izveidošanās un attīstība, kā arī tiek raksturota Eiropas Savienības likumdošanas attīstība. Otrajā nodaļā „Muitas iestāžu loma tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanā” tiek raksturota muitas iestāžu loma darbojoties tirgus uzraudzībā, kā arī veicamie uzdevumi preču importa gadījumā. Trešajā nodaļā „Tirgus uzraudzības pasākumu īstenošana atsevišķām preču grupām” tiek apskatītas trīs preču grupas – individuālie aizsardzības līdzekļi, rotaļlietas un medicīniskās ierīces, apskatītas to īpatnības, prasības laišanai brīvā apgrozībā. Noslēguma nodaļā „Statistikas datu analīze par tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu” tiek apskatīti pārbaudāmo preču statistikas dati par 2008.gadu, 2009.gadu un 2010.gadu, izveidotas kopsavilkuma tabulas preču grupām – individuālie aizsardzības līdzekļi, rotaļlietas, medicīniskās ierīces, lai izpētītu cik un kādās preces tiek aizturētas un kādas procedūras tām tiek piemērotas, veicot tirgus uzraudzību, kā arī tiek izpētīts, kādus uzdevumus un projektus izstrādā un realizē tirgus uzraudzības iestādes – muitas iestādes un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Darba izstrādē izmantotas dažādas pētījuma metodes, no kurām galvenās ir izmantotās literatūras, statistisko un normatīvo aktu analīze. Darbā izmantota speciālā ekonomiskā literatūra, publikācijas, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie akti, iestāžu gada pārskati, kā arī pieejamā informācija internetā. Diplomdarba analīze aptver periodu no 2008. gada līdz 2011. gadam. Diplomdarba apjoms ir 61 lappuse, tas ir papildināts ar 7 attēliem, 4 tabulām un 4 pielikumiem.

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −42,96 €