Treileru tirgus un tā tendences Latvijā, jaunas komercdarbības uzsākšana

Diplomdarba mērķis ir raksturot treileru tirgu un tā tendences Latvijā un noskaidrot jauna treileru kempinga izveides iespējas. Jēdziena treileru tirgus ietvaros, galvenokārt, tiek pētīts Latvijas treileru kempingu piedāvājums un pieprasījums pēc tiem, un veikts neliels ieskats Latvijas treileru nomas uzņēmumu piedāvājumā un pieprasījumā.
Darbs ir sadalīts divās daļās, kas viena otru papildina- pirmajā tiek pētīts treileru tirgus Latvijā, bet otrajā daļā izstrādāts biznesa plāns jaunam treileru kempingam.
Darbā autore secina, ka ceļotāji ar treileriem ir nozīmīgs potenciālais mērķa tirgus tūrismā Latvijā, jo viņu ceļošanas vidējie izdevumi dienā ir līdz pat 30 % lielāki nekā vidēji izdod viens tūrists Latvijā, un tiek noskaidrots, ka visbiežāk Latviju apmeklē vācu ceļotāji ar treileriem un viņu iecienītākais maršruts ved gar Baltijas jūras piekrasti cauri visām trim Baltijas valstīm. Savukārt biznesa plāns- veidots kā uzskates līdzeklis, kas pierāda treileru kempinga izveidē ieguldīto līdzekļu atmaksāšanos un potenciālās peļņas apjomu.
Pēc Pasaules tūrisma Organizācijas datiem, starptautiskā tūrisma attīstības temps 2006. gadā kopumā pasaulē ir mazliet krities, salīdzinot ar 2005. gadu, starptautiskais tūrisms ir pieaudzis par 4,5%, kas ir par 1% zemāks rādītājs nekā 2005. gadā sasniegtais. [62.] Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ienākošo tūristu skaits, salīdzinot ar 2005. gadu pieaudzis par 23%, sasniedzot 4,64 miljonus. Atbilstoši Pasaules Tūrisma organizācijas apkopotajiem datiem šis pieauguma rādītājs Latvijā ir lielākais starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm. [38.] Tāpēc iespējams prognozēt, ka arī turpmāk ārvalstu tūristu skaitam, kas ierodas Latvijā, būs tendence samērā strauji pieaugt, kas pozitīvi sekmēs uzņēmējdarbību tūrismā.
„Tūrisma Attīstības valsts aģentūras (turpmāk tekstā- TAVA) pārstāve Linda Leimante piedaloties Vācijas tūrisma gadatirgū Štutgartē "CMT Urlaubs-Messe 2006" un pārstāvot TAVA Baltijas valstu stendā, atzīmēja, ka vislielākā interese bijusi par aktīvā tūrisma piedāvājumu un kempingiem Latvijā. TAVA pārstāve secinājusi, ka viena no galvenajām Latvijas mērķa auditorijām ir tūristi, kas pārvietojas ar treileriem.” [3.]
Pamatojoties uz šiem TAVA speciālistes novērojumiem, kā arī uz Latvijas tūrisma attīstības nacionālajā programmā 2001.-2010. gadam, izteiktajiem atzinumiem par to, ka viens no nozīmīgiem tūrisma infrastruktūras trūkumiem ir saskatīts dzīvojamo treileru novietņu trūkums Latvijā [55.], autore nolēma izpētīt treileru tirgu Latvijā, kā arī noskaidrot jauna treileru kempinga izveides iespējas Upesgrīvā, nosakot šī biznesa dzīvotspēju un ienesīgumu.
Tā kā pēdējos gados aizvien aktuālāks kļuvis jautājums par to, kā veiksmīgi Latvijai piesaistīt maksātspējīgus un tūrisma tēlam labvēlīgus tūristus, kas apmeklētu ne tikai Rīgu, bet arī Latvijas reģionus, tad autore, izstrādājot darbu, vēlējās noskaidrot, cik liels ir treileru kempingu piedāvājums Latvijā; kādas ir pieprasījuma pieauguma tendences; kādi ir galvenie mērķa tirgi, uz kuriem treileru kempingiem jāorientē savs piedāvātais produkts, kā arī noteikt, cik ienesīgs ir šis bizness, aprēķinot, cik vidēji viens tūrists, kas ceļo ar treileri, iztērē ceļojuma laikā, kā arī izstrādājot biznesa plānu jaunam treileru kempingam „Upesgrīvā”.
Darba mērķis ir izpētīt treileru tirgu un tā tendences Latvijā un noskaidrot jauna treileru kempinga izveides iespējas. Lai sasniegtu izvirzīto darba mērķi, autore noteica šādus darba uzdevumus:
1.Apkopot un analizēt literatūru par treileru tirgu Latvijā un ārvalstīs;
2.Teorētiski izskaidrot tirgus būtību un tajā valdošo spēku mijiedarbību;
3.Izpētīt treileru rašanās vēsturi un ārzemju praksi treileru biznesā;
4.Izpētīt treileru tirgu Latvijā un analizēt faktorus, kas to ietekmē;
5.Iezīmēt galvenās nākotnes tendences treileru tirgus attīstībā Latvijā;
6.Noteikt treileru kempinga izveides iespējas Latvijā, izstrādājot biznesa plānu;
7.Izdarīt secinājumus un priekšlikumus.
Darbs ir sadalīts divās daļās, kas viena otru papildina- pirmajā daļā tiek izpētīts galvenokārt treileru kempingu piedāvājums Latvijā un pieprasījums pēc tiem, bet otrā daļa- biznesa plāns- veidota, kā uzskates līdzeklis, kas pierāda treileru kempinga izveidē ieguldīto līdzekļu atmaksāšanos un potenciālās peļņas apjomu.
Darba uzdevumi tika veikti, izmantojot dažādas informācijas vākšanas un apstrādes metodes. Tika izmantotas- anketēšana, intervijas un aptaujas, kā arī informācijas sistematizēšana un analīze, atsevišķos gadījumos izmantojot sintēzi, bet lielākoties informācijas analīze veikta indukcijas ceļā. Teorētiskajā pamatojumā tika izmantoti dažādi statistikas dati un pētījumi, kas veikti ārvalstīs.
Darba pirmajā daļā autore teorētiski raksturo tirgus būtību un tajā valdošos spēkus, apzina dzīvojamo treileru vēsturi un dažu pasaules valstu pieredzi treileru biznesā, un veic savu pētījumu par treileru piedāvājumu un pieprasījumu Latvijas tirgū, noslēdzot pirmo darba daļu ar galveno treileru tirgus tendenču analīzi pasaulē, Baltijas valstīs un Latvijā.
Tirgus būtības raksturojums

Tirgus pēc savas būtības un jēdzieniskās nozīmes, kā cilvēki to saprot šodien, pastāvējis jau kopš tā brīža, kad cilvēki savas evolūcijas gaitā sākuši apzināties savas vēlmes un sākuši meklēt veidu, kā šīs vēlmes- gan materiālās, gan nemateriālās- apmierināt. Jo pati ekonomikas zinātne un līdz ar to arī tirgus un tā teorija pamatojas uz diviem fundamentāliem nosacījumiem.
1)„Sabiedrības materiālās un nemateriālās vēlmes jeb preces un pakalpojumi, ko vēlas tās iedzīvotāji un iestādes, faktiski ir neierobežotas un neapmierināmas.” [5.]
2)Ekonomiskie resursi ir ierobežoti.
Lai vieglāk orientētos un izprastu personības vajadzību un vēlmju struktūru, Abrahams Maslovs jau 1954. gadā bija sagrupējis cilvēku vajadzības pēc to svarīguma pakāpes vienotā piramīdā (sk. 1.att.).
„Vajadzības ir vēlmju izpausmes forma atbilstoši cilvēka individualitātei, kultūrai un sabiedrības attīstības līmenim.”[17.]
Lielākā daļa no katras personības vēlmēm rodas fizioloģisku vajadzību rezultātā, piemēram, ēdiens, paģērbs un mājoklis. Citas vēlmes nosaka personības sociālais stāvoklis un kultūras tradīcijas. Laika gaitā, jaunu preču un pakalpojumu pamudinātas, personības vēlmes mainās un to apmērs palielinās.
Vajadzība pēc tūrisma ceļojuma tiek pieskaitīta, galvenokārt, pie sociālajām vajadzībām, jo ceļojuma laikā tiek iepazīta cita valsts, kultūra- tas ir izziņas process. Tāpat ceļojums var piederēt arī pie pašnovērtēšanas vai pašaktualizācijas vajadzībām, ja tas tūristam ceļ pašapziņu vai pierāda, ka indivīds pieder pie noteikta slāņa sabiedrībā. Tūrisma ceļojumā var atrast arī dažus fizioloģisko vajadzību elementus- piemēram, fizisku vai garīgu atpūtu, gastronomisku baudu, ēdot restorānā un tml.
Ekonomiskos resursus definēt nav grūti, un arī dažādi ekonomisti tos definē ļoti līdzīgi, tāpēc autore ir izveidojusi pati savu definīciju :
Ekonomiskie resursi ir visi materiālie un nemateriālie resursi, kas ir nepieciešami un tiek izmantoti preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanas procesa nodrošināšanā.
Šie ekonomiskie resursi mikroekonomikā tiek dēvēti par ražošanas faktoriem, un tie tiek dalīti šādās kategorijās :
1.Zeme- dabas resursi, piemēram, ūdens, augsne, jēlnafta, rekreācijas resursi;
2.Darbs- darbaspēka resursi, gan fiziskais, gan intelektuālais darbs;
3.Kapitāls- pārējie līdzekļi (nauda), iekārtas, kas nodrošina ražošanu;
4.Uzņēmējspējas- resursu vadīšanas un efektīvas izlietošanas spējas;
5.Informācija- resurss, kas ļauj efektīvi darboties, veikt uzņēmējdarbību.
Visiem šim ražošanas faktoriem (ekonomiskajiem resursiem) ir viena kopīga īpašība- to pieejamība ir ierobežota. Neapšaubāmi, ka liela daļa no dabas resursu veidiem ir tā saucamie atjaunojamie resursi, bet problēma slēpjas apstāklī, ka, lai atjaunotu šos resursus nepieciešams diezgan ilgs laiks, līdz ar to šādos ekonomiskās nepietiekamības apstākļos, autore neizbēgami nonāk pie secinājuma, ka arī laiku savā veidā varētu uzskatīt par ražošanas faktoru vai ekonomisko resursu, jo tas arī ir ierobežots.
Tā kā sabiedrības vajadzības un vēlmes pārsniedz pieejamos resursus, rodas konkurence par esošo resursu izmantošanas iespēju. Ierobežotie resursi rada konkurenci gan ražotāju, gan patērētāju starpā.
„Konkurence ir ekonomiskā sacensība uzņēmumu (ražotāju) starpā, kas, galvenokārt, saistīta ar tirgus iekarošanu un pircēju piesaistīšanu.” [5.] Panākumi šajā sacensībā ir atkarīgi no uzņēmēja ekonomiskās iniciatīvas, mākas vadīt savu uzņēmumu, uztvert un ieviest dzīvē jaunas idejas, pārkārtot ražošanu atbilstoši mainīgajam pieprasījumam, kā arī atrast to konkrēto tirgu, pircēju, kam ir izdevīgi pārdot ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
„Konkurence-uzņēmēju sāncensība par pircēju, par noteicošo lomu tirgū, par varas nostiprināšanu ekonomikā. Tas izraisa tādu iniciatīvu, enerģisku uzvedību, kas rosina ražošanas progresu, sekmē laika ekonomiju.” [8.]
Konkurence ir nozīmīgs tirgus ekonomikas dzinējspēks un galvenais iemesls, kādēļ mainās tirgus dalībnieku uzvedība. Konkurence uzņēmēju starpā vienmēr būs labvēlīga patērētajiem, jo katrs uzņēmums darīs visu, lai pircēji savu naudu atstātu viņa uzņēmumā. Lai gan lielu konkurenci uzņēmumu starpā ne vienmēr uzskata par labvēlīgu faktoru, lai spētu veiksmīgi iekarot savu tirgus daļu, tomēr tas rosina uzņēmumus uz attīstību, ražošanas efektivitātes palielināšanu un vēl veiksmīgākām mārketinga aktivitātēm.
„Sadarbība starp konkurējošām personām, uzņēmumiem vai iestādēm var uzlabot sadarbības partneru ierobežoto resursu izmantošanu, taču tā neatrisina ekonomiskās nepietiekamības problēmu” [18.]…