SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Apskatot Latvijas un tās reģionu uzņēmumu un uzņēmējdarbības dinamiku laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam tika izdarīti sekojoši secinājumi:
1. Galvenais uzņēmējdarbības kā ekonomiskās aktivitātes subjekts ir uzņēmējs. Taču uzņēmējs nav vienīgais subjekts, viņam ir jāsadarbojas ar patērētājiem, valsti, partneriem un algotajiem darbiniekiem.
2. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistika, sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir populārākais komersanta veids Latvijā.
3. Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi veido lielu tautsaimniecības daļu un tiem ir nozīmīga loma iekšzemes kopprodukta radīšanā un nodarbinātībā. MVU kopumā nodarbina gandrīz 70% no privātajā sektorā strādājošajiem valstī, un rada 63,2% no IKP.
4. Latvijā visos reģionos ap 90% no aktīviem uzņēmumiem veido mikro uzņēmumi, lielo uzņēmumu īpatsvars salīdzinājumā veido mazāk nekā 1%. Bet salīdzinot Rīgas reģionu ar Latviju kopumā, Rīgā ir koncentrējas 70% no Latvijas lielākajiem uzņēmumiem.
5. Apkopojot LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēto subjektu dibināšanas un likvidēšanas dinamiku 2007.-2012.g. tika secināts, ka Latvijā un arī visos reģionos reģistrēto uzņēmumu skaits vienmēr pārsniedz likvidēto uzņēmumu skaitu.
6. Latvijas uzņēmumiem ir ļoti daudz šķēršļu uzņēmējdarbības attīstībai. Pirmkārt, uzņēmējdarbības attīstībai ir nepietiekams pašu kapitāls, kas apgrūtina papildus finanšu līdzekļu piesaistīšanu. Otrkārt, ir vājš valsts uzņēmējdarbības atbalsts, kā arī zinātnes un pētniecības attīstībai.
7. Latvijā darbojas daudzi atbalsta fondi, ir arī programmas, kas piedāvā finansiālu, konsultatīvu un materiāli tehnisku atbalstu uzņēmējiem. To galvenais mērķis ir sniegt palīdzību uzņēmējiem — ne tikai tiem, kas darbojas, bet arī iesācējiem. Daudzi no tiem ir orientēti uz palīdzības sniegšanu tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
8. Rīgas reģiona darbības sfēra atspoguļo visu situāciju Latvijā kopumā, jo tieši Rīgas reģionā ir koncentrēts vislielākais skaits uzņēmumu. Tas vēsta mums, ka uzņēmumi Latvijā ir izvietoti disproporcināli.
9. Pakalpojumu nozare dominē visā Latvijā, jo Rīgas reģionā to īpatsvars ir ļoti liels, tomēr pakalpojumi citos reģionos ir izplatīti ne tik stipri, kā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumi. Atkal jāsecina, ka situācija Rīgas reģionā būtiski atšķiras no pārējiem reģioniem.
10. Pasaules Bankas pētījuma “Doing Busines” dati ļauj secināt, ka, 2012. gadā Latvija no 31. pozīcijas pakāpusies uz 21.vietu un pirmo reizi apsteigusi gan Lietuvu, gan Igauniju uzņēmējdarbības vides reitingā.
11. Eiropas Savienības uzņēmējdarbības politika īpašu uzmanību pievēršmaziem un vidējiem uzņēmumiem, jo Eiropas Savienībā lielākā daļa uzņēmumu jeb 92% ir mazas firmas, kurās ir mazāk par 10 darbiniekiem.
12. Eiropas Savienībā darbojas vienota institucionālā sistēma, kur ietilpst vairākas iestādes un struktūras. Katram Eiropas Savienības institucionālās sistēmas dalībniekam kopējā uzdevuma sasniegšanai ir paredzētas individuālas, līgumos noteiktas pilnvaras un pienākumi, kas nosaka katras iestādes galveno "pamatuzdevumu" ES institucionālajā sistēmā.
13. Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir savas priekšrocības, piemēram, iespēja apgūt Eiropas Savienības valstu pieredzi dažādās jomās, kā arī iespēja izmantot Eiropas Savienības finansiālo un organizatorisko palīdzību. Protams, Latvijas dalībai Eiropas Savienībā ir arī trūkumi, piemēram, konkurences pieaugums.
14. Ja salīdzināt IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju, Latvija (13727 USD) aizņem zemāko vietu Eiropas Savienībā pēc labklājības līmeņa, aiz Polijas, Bulgārijas un Rumānijas. Pats augstakais līmenis ir Luksemburgai – 114232 USD uz vienu iedzīvotāju.
15. Latvijā bezdarba līmenis no 2007.gada līdz 2010. gadam strauji pieauga, visnopietnākais pieaugums bija 2009. gadā, vairāk nekā par 10 procentiem. Varam izdarīt secinājumu, ka tieši 2009. gadā bija visievērojamākā finanšu krīze.
…
