SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Maģistra dаrbā vеiktо pētījumu un аnаlīzеs rеzultātā vаr izdаrīt sеkоjоšus sесinājumus un izvirzīt priekšlikumus:
Secinājumi:
1. Uzņēmumi nodrošina savus pakalpojumus dažādos veidos. Daži uzņēmumi veic ražošanas izstrādi, kā arī izstrādā jaunas tehnoloģijas, savukārt, citu uzņēmumu pakalpojumi balstās uz esošajām tehnoloģijām vai uz tādu jaunu uzņēmējdarbības pakalpojumu veidu, kas vērsti uz lietotājiem un piegādātājiem, vai to veic kopās vai tīklos.
2. ES fondu dаrbību rеgulē virknе ЕS rеgulu, nо kuru nоtеikumiеm izriеt LR tiеsību аkti аttiесībā uz ES fondu iеviеšаnu, kā arī finаnsējumа sаņēmējiеm ir grūti оriеntētiеs šаjоs dаudzаjоs nоrmаtīvаjоs аktоs, lаi pieteiktos uz ES struktūrfondu līdzfinаnsētо prоjеktu sаskаņā аr nоrmаtīvаjām prаsībām.
3. Daudzi – gan lieli, gan mazi – uzņēmumi nevar saņemt paaugstināta riska aizdevumus. Bankā trūkst spējas novērtēt zināšanu līdzekļus, piemēram, tāpēc tās bieži vien nevēlas ieguldīt līdzekļus MVU uzņēmumos. Turklāt aizdevumi vajadzīgi lielu infrastruktūras projektu finansēšanai.
4. Daudziem uzņēmējiem nav līdzekļu, par kuriem ieviest projektus, lai saņemtu ES fondu finansējumu savai uzņēmējdarbībai, līdz ar to daudziem uzņēmējiem nav iespējas pieteikties uz programmām, jo uzņēmējdarbība pati par sevi ir risks, kas var neatmaksāties.
5. Uzņēmumiem, kuriem ir potenciāls izvērsties starptautiskos tirgos, ir ierobežota piekļuve iegūt finansējumu no riska kapitāla. Vairums riska kapitāla fondu Eiropā ir pārāk mazi, lai atbalstītu šādu uzņēmumu nepārtraukto izaugsmi, un tiem nav kritiskās masas, lai specializētos un darbotos starptautiskā mērogā.
6. Rēzeknes novads, salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, ir pēdējā vietā kā pilsēta, kurā, diemžēl, nepastāv vislielākā uzņēmējdarbības veicināšana.
7. Reģionālās politikas pamatnostādņu projekts, kas tiek izstrādāts turpmākajiem septiņiem gadiem, paredz radikāli mainīt pieeju reģionālās attīstības veicināšanai, stiprinot vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem, tāpēc arī Rēzeknes novadā šogad notiek aktīvs darbs pie reģionālās politikas pilnveidošanas. Lai informētu par gaidāmajām izmaiņām un jaunajām nostādnēm, kā arī apkopotu priekšlikumus, Rēzeknes novadā notiek informatīvi semināri, kuros ir iespēja izteikties par tās pašvaldības lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un ES fondu līdzfinansējumā.
8. Joprojām liela problēma, kas atbaida Rēzeknes novada uzņēmējus un investorus, ir ilgie saskaņošanas procesi un administratīvais slogs. Tie būtu steidzami un neatliekami risināmi jautājumi.
9. Rēzeknes novada pašvaldībai, lai veicinātu uzņēmējdarbību, ir daudz traucējošo faktoru, proti, finanšu trūkums, risks pārkāpt likumu „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, risks radīt konfliktu ar neatbalstītajiem uzņēmējiem, kā arī motivējošu instrumentu un informācijas trūkums par uzņēmēju atbalsta iespējām.
Priekšlikumi:
1. Tā kā problēmas kļūst arvien sarežģītākas un uzņēmējdarbības izmaksas aizvien pieaug, uzņēmumiem arvien biežāk ir jāsadarbojas. Jo šī sadarbošanās varētu papildināt ideju apzināšanu, atzīšanu un pārnesi no ārējiem avotiem, piemēram, no jaunizveidotiem uzņēmumiem.
2. Uzņēmējdarbībā jāsadarbojas ar patērētajiem, lai labāk apmierinātu to vajadzības vai izveidotu jaunus biznesa medeļus piekļuvei tirgum. Šī tendence, ko veicina sociālā tīklošanās, arvien biežāk ir sastopama ražošanas un pakalpojumu nozarēs.
3. Priekšlikums būtu 15.02.2007. likumā par „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums” un MK noteikumos par konkrētu aktivitāti paredzēt uzņēmējiem projekta uzsākšanas brīdī avansa maksājuma saņemšanas iespēju 10-20% apmērā no projekta attiecināmo izmaksu summas, kā tas ir citās ES finansētajās programmās. Tas palīdzētu ātrāk izlietot ES fondus, kā arī atvieglotu jebkura projekta naudas plūsmu. Bez tam, ļoti svarīgi ir tas, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kuri pašlaik atsakās no projektu iesniegšanas, ES fondu finansējumam, jo tiem parasti trūkst savi resursi un tiem nav iespējas piesaistīt banku kredītu, vai investoru resursus riska projekta ieviešanai.
…
