Par pētījuma objektu nosakāms – disciplināratbildības Valsts policijā tiesiskā reglamentācija.
Pētījuma mērķis - analizējot disciplināratbildību reglamentējošus normatīvos aktus, rast atbildes uz pētījuma problēmjautājumiem, atklājot trūkumus un nepilnības disciplināratbildību reglamentējošos normatīvos aktos, dot rekomendējošus priekšlikumus to pilnveidošanā.
Darba pamatuzdevumi ir sekojoši:
1)pamatot dienesta disciplīnas jēdziena normatīvā definējuma nepieciešamību;
2)analizēt dienesta disciplīnu, disciplināratbildību reglamentējošos normatīvos aktus, dot rekomendējošus priekšlikumus to pilnveidošanā;
3)izpētīt disciplinārlietu izmeklēšanas norises kārtību;
4)izpētīt lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējamību dažādās institūcijās;
5)veikt disciplinārās prakses Valsts policijā analīzi.
Lai sasniegtu darba mērķi un izpildītu noteiktos uzdevumus, autors izmantoja sekojošas darba metodes. Dokumentālā metode izmantota, skatot jautājumu tiesiskā aspektā, izmantojot dienesta disciplīnu reglamentējošos normatīvos aktus, salīdzinošo metodi, salīdzinot uz doto brīdi spēkā esošos ar spēku zaudējušiem dienesta disciplīnu reglamentējošiem normatīviem aktiem. Autors pielietoja arī analīzes metodi, lai pētāmo priekšmetu sadalītu elementos (daļās, atsevišķās pazīmēs, īpašībās, attiecībās), lai pēc tam katru no šiem elementiem izzinātu atsevišķi kā sadalītā veselā daļu. Pēc tam tādā veidā iegūto informāciju par katru sastāvelementu apvienojot ar citas metodes – sintēzes palīdzību. Izmantota arī abstrahēšanas metode, ar kuras palīdzību izdalītas interesējošās pazīmes, īpašības, sakari, attiecības, neņemot vērā daudzas citas pazīmes, īpašības, sakarus, attiecības. Darbā autors izmantojis daudzus mūsdienu zinātniskās un juridiskās literatūras izdevumus latviešu valodā, kuros skarts jautājums par disciplināratbildību, kā arī krievu autoru (juridisko zinātņu kandidāta, docenta A.N. Pozdņakova, A. M. Stoļarenko u.c.) darbus, izdevumus angļu valodā. Darbā autors izmantojis arī dienesta disciplīnu, disciplināratbildību reglamentējošos normatīvos aktus, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas statistikas datus, elektronisko informāciju.
Vārds disciplīna ir svešvārds, aizguvums no latīņu valodas vārda disciplina. Tam ir divējāda nozīme: 1)zinātnes nozare, mācību priekšmets; 2) noteikta kārtība, likumi, normas, kas obligāti kāda kolektīva locekļiem, noteiktība, pastāvīga kārtības ievērošana. Disciplinēt nozīmē likt ievērot stingru kārtību, pieradināt pie disciplīnas.1
Valsts ierēdņi un amatpersonas ir tādās publiski tiesiskajās attiecībās ar valsti, kurās, pretēji darba tiesībās noteiktajam, nedarbojas līgumslēdzēju pušu vienlīdzības princips. Šādas publiski tiesiskās nodarbinātības attiecības veidojas, ar administratīvo aktu ieceļot privātpersonu ierēdņa vai valsts amatpersonas amatā, t.i., nodibinot darbinieka tiesisko statusu iestādē.
Valsts amatpersonas un ierēdņi ir darbinieki, kam uzticēta uzdevumu pildīšana valsts pārvaldes sistēmā. Kā atzīmējis tiesībzinātnieks Kārlis Dišlers, speciāli valsts darbinieku pienākumi ir:
a)pienākums izpildīt uzticēto amatu pēc labākās apziņas, pārliecības un zināšanas;
b)pienākums pildīt priekšniecības likumīgās pavēles;
c)neizpaust dienesta noslēpumus.2
Laika gaitā izpratne par valsts darbinieku pienākumiem ir attīstījusies atbilstoši valsts publiskās pārvaldes principiem. …
