Visas savas dzīves garumā cilvēks ļoti bieži nonāk pie morālās izvēles – darīt vai nedarīt. Kā viņš rīkosies lielā mērā ir atkarīgs no viņa apziņas, sociālās attīstības, cieņas pret savu personību, sabiedrību un valsti kopumā. Cilvēka konkrētās uzvedības izvēle parasti ir audzinošo pasākumu kompleksa un sabiedrības ietekmes rezultāts. Noteikumi, kas regulē cilvēku uzvedību, sociālo grupu, kolektīvu un organizāciju darbības, savā kopībā veido sociālās normas. Kopveseluma, dinamiska sociālo normu sistēma ir nepieciešamais sabiedrības dzīves nosacījums, valsts pārvaldes, organizācijas un funkcionēšanas līdzeklis, līdzeklis, lai nodrošinātu saskaņotu cilvēku mijiedarbību un cilvēktiesības. Savā uzvedībā cilvēks var vai nu pieturēties pie šīm normām vai atkāpties no tiem.
Valsts vara tiek īstenota dažādās sabiedriskās dzīves jomās, dažādās formās un dažādās metodēs. Tas viss nosaka īpaša valsts mehānisma izveidošanu, ar kuru saprot visu to institūciju kopumu, kuras ir aicinātas veikt sabiedrības vadību un īstenot valsts darbības pamatvirzienus.
Mūsdienu valsts attīstības posmā, kuru raksturo dažādu valsts dzīves pušu reformās, papildus atbildība par likumības, iedzīvotāju tiesību un brīvību, valsts interešu ievērošanu, tiek uzlikta visām amatpersonām.
Personas amata stāvoklis nosaka ne tikai tās juridiskās iespējas, kas saistītas ar ieņemamā amata tiesībām un pienākumiem, bet arī faktiskās iespējas, kas izriet no ieņemamā amata autoritātes. …