Autores izvēlētā diplomdarba tēma ir “Vienlīdzības principa nodrošinājums darba tiesību jomā”.
Vienlīdzības principu un diskrimināciju aizliegumu regulē gandrīz katrs starptautiskais dokuments. To izskaidrot nav grūti - nav jēgas runāt par demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām valstī, ja tajā cilvēki tiek diskriminēti. Tā var teikt, ka vienlīdzības princips ir pamats un priekšnoteikums pārējo tiesību īstenošanai. Šī diplomdarba pamatuzdevums ir noskaidrot vai tas ir nodrošināts darba tiesību jomā.
Darbs ir viena no vissvarīgākajām cilvēka aktivitātēm, kas viņu nodrošina ar iztikas līdzekļiem, veido pamatu radošai domāšanai, pašrealizācijai un sociāliem kontaktiem.1 Katrs cilvēks iestājas darba tiesiskajās attiecībās vismaz vienu reizi savā mūžā.
Darba tiesiskās attiecības Latvijas Republikā (LR) regulē 2001. gada 20. jūnijā pieņemtais Darba likums (DL). Likumā tiek noteikti darba tiesību sistēmas galvenie principi, piemēram, darbinieku tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, darbinieku un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses. Īpaši likumā tiek akcentēts vienlīdzības tiesību princips, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi darba tiesiskajās attiecībās atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, vai citiem apstākļiem.
Diskriminācija negatīvi ietekmē gan ekonomisko attīstību, gan cilvēku drošības sajūtu un savstarpējo uzticēšanos. Visi šie faktori, savukārt, negatīvi ietekmē kopējo stāvokli valstī: valsts drošību un attīstību. Diskriminācija ir nopietna problēma ne tikai katram cilvēkam individuāli, bet arī valstij kopumā.
Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā ( ES) pieņemta virkne grozījumu DL, nostiprinot vienlīdzības principu. Bet vēl joprojām DL un citos darba tiesiskas attiecības regulējošos normatīvajos aktos ir nepilnības, kas saistīti ar vienlīdzības principu.
Pēdējā laikā var vērot cilvēku un valsts aktivitāti diskriminācijas gadījumos, piemēram, 2004. gadā pirmo reizi Latvijā tika atzīmēta Iecietības diena, kuras ietvaros notikuši daudzi pasākumi diskriminācijas novēršanas jomā. Ne tikai sievietes, bet arī vīrieši sāk cīnīties par dzimumu līdztiesību. Tā 2004. gada 19. novembrī notika „Vīriešu labas gribas gājiens”, kurā bija izvirzīti jautājumi par bērnu kopšanas atvaļinājumu. Par diskriminācijas esamību mūsu valstī liecina arī fakts, ka mācītājs vēršas tiesā pret Rīgas Kultūras vidusskolu ar prasību par morālā kaitējuma un zaudējumu atlīdzību, jo uzskata, ka skolā nav pieņemts darbā seksuālās orientācijas dēļ. …
