Дипломная
Предпринимательство и право
Недвижимость
Zemesgrāmatu loma nekustamā īpašuma reģistrēšanā-
Zemesgrāmatu loma nekustamā īpašuma reģistrēšanā
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 6 | |
1. | ZEMESGRĀMATAS INSTITŪTS UN VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA LATVIJĀ | 8 |
2. | ZEMESGRĀMATA KĀ PUBLISKS AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU SAISTĪTO TIESĪBU REĢISTRS | 12 |
2.1. | ZEMESGRĀMATU DARBĪBA KAIMIŅVALSTĪS – LIETUVĀ UN IGAUNIJĀ | 20 |
2.2. | VALSTS VIENOTĀ DATORIZĒTĀ ZEMESGRĀMA | 24 |
2.3. | DIGITALIZĀCIJA – ZEMESGRĀMATU ARHĪVA DOKUMENTU ELEKTRONIZĀCIJAS IZVEIDES PRJOJEKTS | 30 |
3. | ZEMESGRĀMATU NOZĪME TIESU IEKĀRTĀ | 32 |
4. | NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA | 39 |
4.1. | NOSTIPRINĀJUMA LŪGUMU VEIDI | 42 |
4.2. | NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA REĢISTRĒŠANAI NEPIECIEŠAMIE DOKUMENTI | 46 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 57 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 60 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Zemesgrāmatai ir liela loma personu tiesību uz nekustamu īpašumu kā būtisku cilvēka pamattiesību nodrošināšanā, jo tikai zemesgrāmatā ierakstīts īpašums piešķir īpašniekam pilnas varas tiesību pār īpašumu. Tāpēc svarīgi, lai amatpersona, kas tiesiski izvērtē zemesgrāmatā iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par tiesību nostiprināšanu būtu pakļauta vienīgi likumam, nav ietekmējama un izjūt valsts aizsardzību.
Dažādi normatīvie akti, kas reglamentē procesu un nosaka kārtību, kādā nostiprināmas īpašuma tiesības, pierāda to, ka šī darbība ir nepieciešama un svarīga, lai attīstītos apziņa, ka būt par īpašnieku īpašumam, tā ir liela vērtība un reizē arī pienākums.
Darbam izvirzītie uzdevumi ir veikti – izpētīta zemesgrāmatu attīstība, nozīme, pierādīta arī zemesgrāmatu piederība. Zemesgrāmatu darbība ir ļoti svarīga un cilvēkiem nepieciešama.
Ņemot vērā darbā aplūkotos un analizētos materiālus par zemesgrāmatu autore var izteikt sekojošus secinājumus un priekšlikumus.
Secinājumi:
1. Liela nozīme ir Valsts vienotajai datorizētajai sistēmai, kura ir atvieglojusi zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darbu, kā arī radījusi vieglāku procesu nekustamā īpašuma reģistrācijai zemesgrāmatā. Datorizēto zemesgrāmatas sistēmu izmanto daudzi lietotāji. Aktīvākie interneta datu bāzes lietotāji ir bankas un citas kredītiestādes, zvērināti notāri un advokātu biroji, tiesas, pašvaldību iestādes, nekustamā īpašuma tirdzniecības firmas u.c..
2. Būtiski uzsvērt to, ka zemesgrāmatu darbībā gaidāmas vēl vērienīgas pārmaiņas attiecībā uz pašreizējo Tiesu administrācijas projektu „Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīva sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai”, kas pēc autores, vēl vairāk padomās par cilvēku labklājību - ērtāku, un vieglāku pieejamību zemesgrāmatai. Izveidojot elektronisko arhīva dokumentu sistēmu, tiks vienkāršota zemesgrāmatu pieejamība, samazināsies papīra kalni, kā arī nostiprinājuma lūgumus un citus nepieciešamos dokumentus būs iespējams iesniegt elektroniskā veidā, jebkurā zemesgrāmatu nodaļā visā Latvijā.
3. Lai katrs īpašnieks varētu brīvi rīkoties ar savu nekustamo īpašumu, tad ir nepieciešams to iereģistrēt zemesgrāmatā. Zemesgrāmatu likuma 1. pants nosaka, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
4. Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā ir obligāta. Civillikuma 993. pants nosaka, ka zemesgrāmatās jāieraksta ne vien katrs nekustamā īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra īpašnieka maiņa.
5. Zemesgrāmatu būtība ir nekustamā īpašuma īpašnieka un trešo personu aizsardzība, kurām iegādājoties nekustamu īpašumu vai arī paņemot to kā ķīlu, jābūt pārliecinātam, par iegūto tiesību patiesumu, stabilitāti, neapstrīdamību un prioritāti. Zemesgrāmatā reģistrēta nekustamā īpašuma ieraksti bauda vispārēju uzticību.
6. Latvija, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, ir vienīgā kas kadastrā reģistrē datus par brīvo valsts zemi. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, bet Igaunijā nav tāda īpašuma veida kā būvju īpašums, jo būvi nevar reģistrēt atsevišķi no zemes. Savukārt Lietuvas datos fizisko objektu skaits sakrīt ar nekustamo īpašumu skaitu, tā kā objekti un ar tiem saistītās tiesības tiek reģistrētas kopā. Līdz ar to viens no galvenajiem secinājumiem ir lielākā mērā atšķirīgie reģistrācijas principi, kas tiek pielietoti katrā no valstī.
7. Zemesgrāmatu darbība ir ļoti svarīga un cilvēkiem nepieciešama. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši ir augsti kvalificēti juristi, kuri izšķiras par lēmuma pieņemšanu, piemērojot attiecīgās tiesību un likumu normas.
8. Arī Zemesgrāmatu lēmumu pārsūdzēšanas process ir ievērojami vienkāršs, jo blakus sūdzība par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu jāiesniedz zemesgrāmatu nodaļā, kura to nosūta izskatīšanai Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai.
Zemesgrāmatas, piekrītot pie tiesu sistēmas, nodrošina stabilitāti un drošību nekustamo īpašumu un īpašumtiesību aizsardzībā, pēc autores domām, ja zemesgrāmatu apvienos ar kādu citu iestādi, tad šī piekritība zudīs un līdz ar to zudīs Valsts īpašais aizsardzības mehānisms.
Tāpēc jautājums par zemesgrāmatas piederību ir viennozīmīgs: zemesgrāmatu sistēmai izvirzītās prasības gan no starptautisko, ekonomisko, politisko un materiāli - tiesisko un sabiedrības interešu aizsardzības viedokļa un valsts kā publiskas varas nesēja pienākumu viedokļa, var realizēt tikai tiesu varai piederīga institūcija, jo vienīgi tā iespējams nodrošināt objektīvu, no valsts pārvaldes institūciju ietekmes neatkarīgu lēmumu pieņemšanu.
Šajā sakarā autore varētu piekrist bijušās Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Ilgas Neimanes paustajam viedoklim: „Nav svarīgi, vai zemesgrāmatu tiesnesis saucas par tiesnesi vai par tiesu sistēmai piederīgu amatpersonu, galvenais, ka cilvēks, kas tiesiski izvērtē zemesgrāmatā iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu īpašuma tiesību nostiprināšanā, ir pakļauts vienīgi likumam, nav ietekmējams, izjūt valsts aizsardzību, kas reāli var izpausties, tikai atrodoties tiesu sistēmā.”
Lai zemesgrāmatu ierakstiem piešķirtu lielāku ticamību un celtu zemesgrāmatu nodaļas prestižu, būtu jāpadara pieejamākas darbības, kuras jāveic līdz reģistrācijai zemesgrāmatā, autore piedāvā šādus priekšlikumus:
1. Uz vietas zemesgrāmatu nodaļās vajadzētu izveidot juridiska rakstura konsultācijas, jo apmeklētāji nāk uz zemesgrāmatu vai zvana uz informatīvo tālruni, uzdodot juridiska rakstura jautājumus par iesniedzamajiem dokumentiem. Pašlaik tādas iespējas nav, zemesgrāmatu darbiniekiem nav tiesības sniegt juridiska rakstura informāciju.
2. Zemesgrāmatas pārvērstas par iestādi kas nodarbojas ne tikai ar dokumentu tiesisku izvērtēšanu un tiesību nostiprināšanu, bet arī ar nodokļu iekasēšanu un kontrolēšanu. Līdz ar to kopumā rada iespaidu, ka zemesgrāmata ir birokrātiska, nevis tiesu sistēmai piederīga iestāde. Tāpēc vajadzētu atteikties no visa veida izziņām papīra formātā, lai samazinātu nostiprinājuma lūdzēju pavadīto laiku vācot nepieciešamās izziņas. Vajadzētu maksimāli sadarboties ar iestādēm, saņemot nepieciešamo informāciju elektroniskā veidā.
3. Tiesību aktos neparedz termiņus, kādā būtu nekustams īpašums jāreģistrē zemesgrāmatā, ne sankcijas tiem, kas nav savlaicīgi reģistrējuši nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, bet katram īpašniekam ļauj patstāvīgi izlemt šī jautājuma sakārtošanas prioritāti atbilstoši apstākļiem. Tāpēc vajadzētu risināt šo problēmu, nosakot konkrētu termiņu nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.
4. Nostiprinājuma lūgums ir svarīgs zemesgrāmatu procesa elements, kurš būtiski ietekmē zemesgrāmatu tiesneša lēmuma pieņemšanu. Šobrīd jau ir paredzēti gadījumi, kad var nosūtīt elektroniskus lūgumus - laulāto mantisko attiecību reģistra paziņojumi par nekustamo mantu un nostiprinājuma lūgumu par hipotēkas un ar to saistīto tiesību aprobežojumu dzēšanu, ja ir noslēgta vienošanās par lūguma autorizāciju, iesniegšanas un saņemšanas procedūru. Pēc autores domām, būtu vēlama sadarbība arī ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, ja piedziņas vēršanas atzīmes uzlikšanu vai dzēšanu varētu iesniegt elektroniskā veidā, kas būtiski atvieglotu zemesgrāmatu darbību.
…
Diplomdarba temats ir „Zemesgrāmatu loma nekustamā īpašuma reģistrēšanā”. Darbs sastāv no ievada, četrām nodaļām un secinājumiem. Diplomdarba kopējais apjoms sastāda 62 lapaspuses. Pirmajā nodaļā aplūkota zemesgrāmatu attīstība tās vēsturiskā skatījumā. Otrajā nodaļā aplūkota Zemesgrāmata kā publisks reģistrs, analizēti zemesgrāmatu principi, kā arī sastāv no trīs apakšnodaļām, kurās apskatīta zemesgrāmatu īpatnības Lietuvā un Igaunijā attiecībā uz nekustamā īpašuma reģistrāciju un zemesgrāmatu, aprakstīta valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas darbība un nozīme, kā arī aprakstīts Tiesu administrācijas darbs pie projekta par zemesgrāmatu arhīva dokumentu elektronizāciju. Trešajā nodaļā aprakstīts jautājums par zemesgrāmatu piederību tiesu varas institūcijai.Ceturtā nodaļa sastāv no nekustamā īpašuma reģistrācijas kārtības, kā arī no diviem apakšnodaļām, kuros aprakstīti nostiprinājuma lūguma veidi ar aprakstu kādos gadījumos tos piemēro un uzskaitīti nepieciešamie dokumenti reģistrējot nekustamo īpašu.
Pielikumu nav.
- Investīcijas Latvijas nekustamā īpašuma tirgū
- Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē
- Zemesgrāmatu loma nekustamā īpašuma reģistrēšanā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Investīcijas Latvijas nekustamā īpašuma tirgū
Дипломная для университета67
Оцененный! -
Nekustamā īpašuma pārdošana izsolē
Дипломная для университета50
Оцененный! -
Nekustamā īpašuma pirkuma līgums
Дипломная для университета48
Оцененный! -
Kredīta (nekustamā īpašuma iegādei) tiesiskais regulējums
Дипломная для университета72
-
Nekustamā īpašuma pirkuma līgums
Дипломная для университета53