Kokapstrāde ir viena no lielākajām Latvijas rūpniecības nozarēm. Tās pievienotā vērtība veido gandrīz ceturto daļu no apstrādes rūpniecībā saražotā. Tā ir nozare ar straujāko izaugsmi neatkarības gados. Kokapstrādes produkcija šajā periodā palielinājusies apmēram 3 reizes. Nozarei raksturīgs augsts produkcijas eksporta īpatsvars, eksportē gandrīz 70% no saražotās produkcijas. Tomēr pēdējos divos gados nozarē tikpat kā nav izaugsmes, jo krietni samazinājās pieprasījums pēc kokapstrādes produkcijas Eiropā. 2006. gada ražošanas apjomi minimāli pārsniedz 2004. gada līmeni.
Pēdējā laikā kokapstrādes nozarē vērojamas dažādas pārmaiņas, kuras ietekmē šīs nozares uzņēmumus – iestāšanās Eiropas Savienībā, valsts koksnes resursu pārdošanas modeļa izmaiņas, ārzemju koncernu ienākšana, Ministru kabineta noteikumu pieņemtās izmaiņas un grozījumi – tas viss tieši vai netieši ietekmē kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumus.
Mežistrādes inženiera Kaspara Ķerģa veiktajā pētījumā astoņos lielākajos Latvijas mežistrādes un kokapstrādes uzņēmumos 2005. gada vasarā noskaidrojās galvenie trūkumi un iemesli, kas kavē veiksmīgu mežistrādes un kokapstrādes uzņēmumu darbību. Biežāk nosauktās problēmas bija: nenoteiktība valsts politikā, koksnes resursu ieguve, akcīzes nodokļa piemērošana meža tehnikai, kas nepārvietojas pa valsts ceļiem, kokvedēju pilnās masas ierobežojumi, lielās soda naudas, negodīga konkurence. Savā pētījumā K.Kerģis norādījis, ka kokapstrādes uzņēmumiem būtu lielāka vērība jāveltī uzņēmējdarbības plānošanai, tas būtiski samazinātu ražošanas izmaksas. Tā kā kokapstrādes uzņēmumu sadarbība galvenokārt notiek ar VAS „Latvijas valsts meži”, galvenā problēma, kas traucējot plānošanu uzņēmumos, esot nenoteiktība. Tā izpaužas īsa termiņa sadarbības līgumu slēgšanā, koksnes resursu pārdošanas un cenu noteikšanas metožu izmaiņām. Pētījumā tika uzsvērts, ka sakarā ar koksnes resursu pieejamības problēmām mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumiem būtu jāorientējas uz jaunu tehnoloģiju ieviešanu, koksnes komplekso izmantošanu, jāattīsta loģistika, plānošana, jārūpējas par vides aizsardzību, lai paaugstinātu savu konkurētspēju un attīstības perspektīvas. Pēc K.Kerģa domām, lielā mērā šo jautājumu risināšana atkarīga ne tikai no pašiem uzņēmumiem, bet arī no valsts atbalsta politikas kopumā.
Autores skatījumā Latvijā pēdējos gados netiek veikti pietiekoši dziļi pētījumi aspektā, kas skar mazo un vidējo kokapstrādes un mežistrādes uzņēmumu darbību tieši Latgales reģionā, jo vairākas mazās kokzāģētavas, kas savu darbību uzsāka deviņdesmito gadu sākumā ir vai nu likvidējušās vai pārprofilētas. Tādēļ autore savu pētījumu iecerējusi veikt, izpētot viena Latgales kokapstrādes uzņēmuma - z/s „Mauriņi” - darbību pēdējo četru gadu laikā un novērtējot uzņēmuma tālākās attīstības perspektīvas.…
