Mūsdienās zīlēšanas salonu pakalpojumi tiek plaši piedāvāti Latvijas patērētājam. Analizējot Latvijā un pasaulē veiktos pētījumus, autore konstatēja, ka joprojām vēl nav pētīta zīlēšanas salonu sfēra psiholoģijas kontekstā. Ārzemju zinātnisko datu bāzēs izdevies sameklēt pāris publikācijas, kuru zinātniskums ir apšaubāms. Šis apstāklis pamatoja autores izvēli veikt kvalitatīvo pētījumu, izmantojot priekšmetā pamatotās teorijas (Grounded Theory) dizainu.
Pētījuma kontekstā darba autori interesē cilvēki, kuri apmeklē zīlēšanas salonus, viņu specifiskā ar salonu apmeklēšanu saistītā pieredze, kura atspoguļojas stāstījumos pārliecību veidā par realitātes pieredzi un tās uztveri. Stāstījumu analīze dod iespēju aprakstīt un analizēt zīlēšanas salonu apmeklētāju personības iezīmes, reaģēšanu frustrējošās un stresa situācijās, domāšanas īpatnības.
Pasaulē un Latvijā tika veikti pētījumi, kuri paskaidro cilvēka reaģēšanu spriedzes, stresa un nenoteiktības apstākļos. Tā D.Kanemans un A.Tverski (Tversky & Kahneman, 1979) pētīja lēmuma pieņemšanas procesu nenoteiktajās situācijās. K.Karvers (Carver, 1989) un P.Toisa (Thoits, 1991) pētījuši kopinga stratēģijas. Latvijā kopinga stratēģijas saistībā ar sieviešu krīzēm pēta K.Mārtinsone. Kontroles lokusa koncepcija ir meklējama J.B.Rottera (Rotter J.) teorijā. Latvijā to aprakstījis V.Reņģe (Reņģe, 1999). Eksistējošie pētījumi akcentē atsevišķus konceptus: domāšanas racionalitāte, lēmuma pieņemšanas process, kopinga stratēģija, frustrācija, kontroles lokuss u.c., tomēr trūkst pētījuma jautājumu skaidrojošs teorētisks modelis, kurā varētu redzēt sistematizēto jēdzienu kopumu. Bāzes koncepcijās trūkst specifisko hipotēžu. Dažas koncepcijas ir novecojušas un pieprasa revīziju atsevišķos postulātos. Meklējot atbildi uz interesējošo pētījuma jautājumu, autorei nav izdevies sameklēt zīlēšanas salonu apmeklētāju pieredzes analīzi un personības iezīmju skaidrojošo teorētisko modeli. Autore cer sameklēt jaunus aspektus, sniedzot izziņas priekšmeta vispusīgo apskatu.
Pieredzes submodalitātes pētījuma kontekstā tiek izprastas atbilstoši Dž.O’Konnora un Dž.Seimora definīcijai: “Submodalitātes ir mūsu pieredzes fundamentālie komponenti, kuri atklāj to, kā mēs strukturējām mūsu pieredzi, kodē mūsu pārliecības, laika un realitātes pieredzi. ”
Pētījuma jautājums: kādas ir zīlēšanas salonu apmeklētāju pārliecības, laika un realitātes pieredze? Ņemot vērā pētījuma specifiku, tika izvirzīti papildu jautājumi:
kādas subjektīvās gaidas, vērstas uz zīlnieku, piemīt zīlēšanas salona klientam?
kāpēc, neskatoties uz psihologu un psihoterapeitu plašo pieejamību mūsdienās, cilvēki joprojām izvēlas zīlnieku palīdzību psiholoģisko problēmu risināšanai?
Pētījums sākas ar empīrisko datu analīzi. Pētījuma bāzē tika iekļauti trīs informācijas avoti: 10 zīlēšanas salonu apmeklētāju daļēji strukturētās intervijas, praktizējošā zīlnieka daļēji strukturētā intervija, zīlēšanas salonu reklāmas piedāvājumi internetā un Latvijas avīzēs. Pētījuma dalībnieku intervijas tika pakļautas kontentanalīzei, bet zīlēšanas salonu reklāmas tika analizētas, ņemot vērā pakalpojumu patērētāju potenciālo psiholoģisko pieprasījumu. Analīzes rezultātā tika iegūta nosaukumu matrica (conditional matrix), kura kļuvusi par pamatu tālākām teorētiskām pētījumam. Šajā etapā tika analizēti mūsdienu frustrācijas, kontroles lokusa, lēmumu pieņemšanas, kopinga un psihosomatisko parādību pētījumi un izpētes metodikas, atbilstoši iegūtām dimensijām. Respondentu submodalitāšu pieredzes praktiskās izpētes un teorētiska pētījuma rezultātā tika iegūts zīlēšanas salonu apmeklētāju personību raksturojošais teorētiskais modelis.
Pētījums dos zināšanu bāzes kopumu, kas ļaus analizēt zīlēšanas salonu apmeklētāju pieredzes submodalitātes Latvijā dažādos kontekstos. Tas savukārt nodrošinās platformu debatēm un diskusijām par pētījuma priekšmetu, kā arī padziļinās jau eksistējošo teorētisko modeļu specifisko izpratni.
Ņemot vērā valsts oficiālo pozīciju, kura precīzi tika nodefinēta Rīgas Domes obligātajos noteikumos №; 72. no 18.04.2000., zīlnieki, burvji, astrologi un magi bieži mēdz apkrāpt savus apmeklētājus, manipulējot ar viņu apziņu un saņemot par to naudu (no min. 5,- Ls par fiziskās personas labsajūtas uzlabošanu un problēmu „risināšanu” līdz daudz lielākām naudas summām par juridiskās personas „apkalpošanu”), padarot tādā veidā pakalpojumu patērētājus par riska grupu. Pētījuma rezultātus varēs izmantot sociologi un policijas darbinieki, paplašinot savas zināšanas par ezotēriskas sfēras funkcionēšanu Latvijā.
Pētījuma priekšmets: zīlēšanas salonu apmeklēšanas pieredze.
Pētījuma objekts: 25 – 50 gadus veci abu dzimumu respondenti ar dažādiem nodarbošanās veidiem, profesijām.
Pētījuma mērķis: bāzējoties uz zīlēšanas salonu apmeklētāju pieredzes un papildu informācijas avotu analīzi, izveidot zīlēšanas salonu apmeklētāju personības īpatnību raksturojošu teorētisko modeli. …
