Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека

Выгодно: цена со скидкой!

Обычная цена:
3,49
Экономия:
0,66 (19%)
Со скидкой*:
2,83
Купить
Добавить в список желаний
Идентификатор:916328
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 26.10.2017.
Язык: Латышский
Уровень: Академический
Литературный список: 127 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  IEVADS    4
1.  GALVENIE PĒTĪJUMA ASPEKTI SVARBUMBU SPORTĀ    10
1.1.  Svarbumbu sporta raksturojums    10
1.1.1.  Svarbumbu celšanas sacensību vēsture un attīstība    10
1.1.2.  Sacensību raksturojums un programma    11
1.1.3.  Sacensību dalībnieku vecums, svaru kategorijas, ekipējums, aprīkojums un inventārs    12
1.2.  Funkcionālā sagatavotība, darbspējas un to noteikšana sportā    13
1.3.  Izturības teorija, tās attīstīšana sportā un svarbumbu celšanā    18
1.3.1.  Izturības jēdziens    18
1.3.2.  Izturības veidi, to raksturojums un nozīme svarbumbu celšanā    19
1.3.3.  Izturības bioķīmija    22
1.3.4.  Izturības fizioloģija svarbumbu celšanā    23
1.3.5.  Izturības attīstīšanas teorija    26
1.3.6.  Izturības attīstīšanas metodes    31
1.4.  Muskuļu fizioloģija un raksturojums    35
1.4.1.  Muskuļu šķiedru tipi un to raksturojums    35
1.4.2.  Muskuļu šķiedru rekrutācijas īpatnības un darbspēju noteikšana    39
1.5.  Muskuļu attīstīšanas teorija un metodes    41
1.5.1.  Ātro muskuļu šķiedru attīstīšanas teorija    41
1.5.2.  Lēno muskuļu šķiedru attīstīšana teorija    42
1.5.3.  Muskuļu attīstīšanas metodes    44
1.6.  Apakšdelma muskuļi, to attīstīšana un nozīme svarbumbu sportā    46
1.6.1.  Apakšdelma muskuļu dinamiskā anatomija    46
1.6.2.  Apakšdelma muskuļu nozīme svarbumbu sportā    51
1.6.3.  Apakšdelma muskuļu attīstīšana un līdzekļi svarbumbu sportā    55
1.7.  Treniņu procesa plānošanas pamati svarbumbu celšanā    58
1.8.  Individualizācija sportā    61
1.8.1.  Individualizācijas jēdziens    61
1.8.2.  Treniņu procesa individualizācijas īpatnības    62
2.  DARBA UZDEVUMI, PĒTĪJUMA METODES UN EKSPERIMENTA ORGANIZĒŠANA    66
2.1.  Darba uzdevumi    66
2.2.  Pētījuma metodes    66
2.2.1.  Speciālās literatūras avotu izpēte un analīze    66
2.2.2.  Testēšana    67
2.2.3.  Antropometrija    71
2.2.4.  Dinamometrija    72
2.2.5.  Elektromiogrāfija    75
2.2.6.  Konstatējošais eksperiments    77
2.2.7.  Pedagoģiskais eksperiments    78
2.2.8.  Matemātiskās statistikas metodes    79
2.3.  Pētījuma organizēšana    81
3.  VISPĀRĒJĀS, SPECIĀLĀS IZTURĪBAS UN APAKŠDELMU MUSKUĻU ATTĪSTĪŠANAS NOZĪME SVARBUMBU SPORTA TRENIŅU PROCESĀ    82
3.1.  Dažādas kvalifikācijas svarbumbu cēlāju rokas antropometrisko parametru, organisma funkcionālās sagatavotības, apakšdelma muskuļu spēka rādītāju un sacensību vingrinājumu rezultātu sakarību analīze    82
3.1.1.  Izturības spēju atšķirības starp 1. sporta klases un SM/SMK svarbumbu cēlājiem    82
3.1.2.  Apakšdelma un plaukstas antropometrisko parametru, spēka rādītāju atšķirības starp 1. sporta klases un SM/SMK svarbumbu cēlājiem    88
3.1.3.  Apakšdelma muskuļu maksimālā izometriskā spēka momenta noteikšana un elektriskās aktivitātes atšķirības starp 1. sporta klases un SM/SMK svarbumbu cēlājiem    91
3.1.4.  Sakarību analīze starp apakšdelma un plaukstas antropometriskajiem parametriem, vispārējo izturību, pirkstu saliecējmuskuļu spēku un rezultātiem sacensību vingrinājumos    95
3.2.  Svarbumbu cēlāju vispārējās, speciālās izturības, apakšdelma muskuļu attīstīšanas programmas teorētiskā izstrāde un pamatojums 2 makrocikliem    98
3.2.1.  Makrociklu uzbūves struktūra un mērķi    98
3.2.2.  Makrociklu uzdevumu, līdzekļu, metožu un slodzes sadalījums    104
3.3.  Pētījuma rezultātu dinamikas analīze un izstrādātās attīstīšanas programmas iedarbības efektivitātes izvērtējums pēc sacensību vingrinājumu rezultātiem eksperimenta laikā    124
3.3.1.  Eksperimentālās un kontroles grupas atlētu sākuma rezultāti sacensību vingrinājumos un ķermeņa masa pirms eksperimenta    124
3.3.2.  Eksperimentālās grupas atlētu darbspēju dinamika un fizioloģiskās pārmaiņas eksperimenta laikā    126
3.3.3.  Eksperimentālās grupas atlētu apakšdelma muskuļu antropometrijas parametru un spēka īpašību dinamika eksperimenta laikā    134
3.3.4.  Eksperimentālās un kontroles grupas atlētu ķermeņa masas, sacensību vingrinājumu rezultātu dinamika eksperimenta laikā    136
3.4.  Svarbumbu cēlāju funkcionālās sagatavotības, apakšdelma muskuļu modelis un rekomendācijas, vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individualizācijai    141
  SECINĀJUMI    145
  REKOMENDĀCIJAS    147
  LITERATŪRAS SARAKSTS    148
  PIELIKUMI    159
Фрагмент работы

SECINĀJUMI
1. Izanalizējot izturības spēju testēšanas rezultātus, starp SM/SMK un 1. sporta klases atlētiem tika konstatētas būtiskas atšķirības. SM/SMK kāju muskuļu aerobās un aerobi/anaerobās spējas ir augstākas nekā 1. sporta klases atlētiem, savukārt anaerobās spējas ir līdzīgas. SM/SMK
sirdsdarbības frekvence aerobā un anaerobā sliekšņa līmenī ir augstāka nekā 1. sporta klases atlētiem, atšķirība ir statistiski ticama α<0,05, bet maksimālā skābekļa patēriņa brīdī SM/SMK
sirdsdarbības frekvence ir zemāka nekā 1. sporta klases atlētiem, atšķirība ir statistiski ticama α<0,05. Atjaunošanās posmā pēc slodzes SM/SMK sirds asinsvadu sistēmai ir vērojama pazemināta adaptācija, bet 1. sporta klases atlētiem sirds asinsvadu sistēma nav adaptēta slodzei.
SM/SMK visās mērījuma zonās (aerobā, anaerobā sliekšņa līmenī un maksimālā slodzē) uzrādīja statistiski ticamus (α<0,05) lielākus skābekļa patēriņa (absolūtais, relatīvais) rādītājus nekā 1.sporta klases atlēti. Šādi rādītāji norāda, ka SM/SMK elpošanas sistēmas un muskuļu elpošanas
spējas ir lielākas nekā 1. sporta klases atlētiem. Fizioloģisko faktoru atšķirības liecina, ka SM/SMK atlētu organisma funkcionālās spējas ir daudz labākas un var būtiski ietekmēt sacensību rezultātu.
Pirmās sporta klases atlētu un SMK/SM pirkstu gareniskie izmēri, apakšdelmu
apkārtmēri, plaukstas dinamometrijas rādītāji nav statistiski atšķirīgi α>0,05. Antropometrijas rezultāti parādīja, ka tikai plaukstas un plaukstas/pirkstu gareniskie izmēri ir dažādi (α<0,05).
Tas nozīmē, ka atlētiem ar lielākiem plaukstas gareniskajiem izmēriem ir priekšrocības augstāku sacensību rezultātu sasniegšanā.
Pirmās sporta klases atlētu grupa daudz stiprāk sasprindzina plaukstas ekstenzorus, bet plaukstas fleksorus sasprindzina mazāk nekā SM/SMK. Pie vienādas muskuļu elektriskās aktivitātes SM/SMK spēj uzrādīt daudz lielāku plaukstas fleksoru un ekstenzoru spēka momentu nekā 1. sporta klases atlēti. Elektromiogrāfijas rezultāti parāda, ka SM/SMK apakšdelma
muskuļu darbība, izpildot sacensību vingrinājumus, ir ekonomiskāka nekā 1. sporta klases atlētiem.
Sacensību rezultātiem ir vērojama cieša korelācija ar anaerobā sliekšņa relatīvajām
darbspējām r=0,942, sirdsdarbības frekvenci r=0,742, un plaušu minūtes ventilāciju r=0,786.
Veicot jauno sportistu atlasi, jāņem vērā plaukstas gareniskie izmēri, ko apstiprināja pētījuma laikā veiktā korelācijas analīze. Sacensību rezultātiem ar pirkstu un plaukstu kopējiem gareniskajiem izmēriem ir vērojama cieša korelācija rs=0,889.
2. Treniņu procesa plānošana ir jāpakārto sacensību grafikam, kurā jānosaka
gatavošanās gada cikla galvenajām sacensībām, tādējādi gada cikls ir jāveido no 2 makrocikliem.
Slodzes dozēšanā tika izmantoti katra atlēta individuālie rādītāji: izturības attīstīšanai tika ņemta vērā sirdsdarbības frekvence AeS un AnS līmenī, apakšdelma muskuļu attīstīšanai tika ņemti vērā vingrinājumu maksimālie spēka rādītāji. Atkarībā no apakšdelma apkārtmēru un pirkstu saliecējmuskuļu maksimālā izometriskā spēka rādītājiem, eksperimentālā grupa spēka un
izturības paaugstināšanai lietos dažādas metodes, tādējādi individualizējot sagatavošanas procesu. Vispārējās izturības attīstīšanai eksperimentālā grupa pārejas periodā izmantos šādus
līdzekļus: skriešana ar espanderu; riteņbraukšana apvidū. Speciālās izturības attīstīšanai pielietos vingrinājumus svarbumbu grūšana un svarbumbas raušana. Papildus pamata treniņu procesam eksperimentālā grupa sagatavošanas periodā veiks apakšdelmu muskuļu spēka attīstīšanu (statodinamiskais izpildījums). Pēc mūsu izstrādātās programmas eksperimentālā grupa savā treniņu procesā papildus lietos šādus līdzekļus: roku saliekšanu/iztaisnošanu virstvērienā ar
stieni; plaukstu saliekšanu ar stieni; pirkstu saliekšanu, turot svaru rokturī; pirkstu un plaukstas saliekšanu ar hanteli; plaukstu atliekšanu virstvērienā ar stieni; pirkstu saliekšana ar espanderu.…

Коментарий автора
Коментарий редакции
Комплект работ:
ВЫГОДНО купить комплект экономия −4,65 €
Комплект работ Nr. 1362566
Загрузить больше похожих работ

Отправить работу на э-почту

Твое имя:

Адрес э-почты, на которую отправить адрес работы:

Привет!
{Твое имя} советует Тебе посмотреть работу в интернет-библиотеке Atlants.lv на тему „Vispārējās, speciālās izturības un apakšdelma muskuļu attīstīšanas individualizācija svarbumbu sportā”.

Адрес работы:
https://rus.atlants.lv/w/916328

Отправить

Э-почта отправлена.

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация