Agrārā reforma Latvijā - nelikumīga vācbaltiešu zemes atsavināšana vai valsts centieni paaugstināt etnisko latviešu saimniecību skaitu

Karadarbība Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā bija radījusi lielus zaudējumus Latvijas saimniecībām. Cilvēku un zirgu trūkuma dēļ, 30-45% lauki bija neapstrādāti vai neapsēti, kas nozīmēja, ka valstij viens no galvenajiem ekonomikas pamatiem netika izmantots pilnvērtīgi, lai paaugstinātu iekšzemes kopproduktu. Valstij bija kaut kas jādara, tāpēc valsts rūpējoties, lai lauku dzīve pēc iespējas ātrāk atjaunotos, karā izpostītajām saimniecībām valdība piešķīra pabalstus, labības sēklas. 1922. gadā tika nodibināta Valsts zemes banka, kas deva izdevīgus aizdevumus saimniecības atjaunošanai. Līdz 1925. gada 1. janvārim aizdevumi bija ļoti izdevīgi, jo banka jaunsaimniecībām aizdevumam norēķināja procentus, bet paņēma 1% bankas aizdevumu segšanai. Ar izdevīgo aizdevumu palīdzību ilgtermiņā no jauna tika izveidotas 54128 jaunsaimniecības.
Agrārā reforma Latvijā bija viena no radikālākajām starp 12 Eiropas valstīm, kas to veica pēc Pirmā pasaules kara. Reformas rezultātā bija arī cilvēki, kas nedomāja, ka Latvijas valdības rīcība bija godīga pret visiem. …