Latvija, pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju Nr.155 „Par darba drošību un veselību un darba vidi” (Par Starptautiskās darba organizācijas konvencijām, 1994), izstrādājusi normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības gan darba devējam, gan darbiniekam, un tās dibinātas uz darba līguma pamata (Darba likums, 2002).
Lai nodrošinātu drošu darba vidi, kuras pamatā ir nodarbināto drošība un veselība darbā, 01.01.2002. stājās spēkā “Darba aizsardzības likums”, kurā definēts, ka darba vides risks ir: “varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe” (Darba aizsardzības likums, 2002). Likumā noteikts, ka darba devējs izveido darba vidi tā, lai izvairītos no darba vides riska vai mazinātu nenovēršama darba vides riska ietekmi, darba vides riska cēloņus, katram indivīdam pielāgotu darba vietas iekārtojumu, darba aprīkojumu, ņemot vērā tehnikas, higiēnas un medicīnas attīstību, bīstamu aizstājot ar drošu vai mazāk bīstamu, izveidojot darba aizsardzības pasākumu sistēmu, novērš darba vides riska ietekmi, veic nodarbināto instruktāžu un apmācību darba aizsardzības jomā sadarbojoties ar nodarbinātajiem, vai uzticības personām.
Stājoties darbā, nodarbinātais iziet ievadinstruktāžu - apmācību darba aizsardzības jautājumos uzņēmumā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” (MK Nr.749, 2010, III nodaļa). …