Labas ticības principa paplašinātais tvērums un ģenēze civiltiesībās

Labas ticības princips ir definēts Civillikuma 1.pantā. Tas paredz, ka “Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.” Civillikuma 1. pantā nostiprināts vispārējais taisnīguma princips (tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības), kas prezumē personas tiesību un likumīgo interešu aizskāruma novēršanu. Labas ticības princips ir vispārējiem tiesību princips. Tā kā vispārējie tiesību principi kalpo par leģitimitātes kritēriju gan likumdevēja pieņemtajām tiesību normām, gan šo normu interpretācijai, vispārējo tiesību principu piemērošana sekmē likuma formālā teksta iztulkošanu atbilstoši taisnīguma prasībām.
Labas ticības prinips ir saportams kā Tiesiski ētiska rakstura norma, kuras mērķis ir nodrošināt, lai indivīdi, īstenojot savas tiesības, respektētu arī citu personu pamatotās intereses. Labas ticības princips paredz, ka civiltiesību subjektiem savas tiesības jāizlieto un pienākumi jāpilda godprātīgi, rēķinoties ar cita vai citu civiltiesību subjektu pamatotām interesēm.…