Latvijas Nacionālā vēstures muzeja patstāvīgās ekspozīcijas "Latvijas senvēsture. 11.g.t. pirms Kristus - 1200.gads" analīze

Skatot eksponētos priekšmetus kā simbolus, jāpiebilst, ka simboliska nozīme var būt divējāda. Tie ir priekšmeti, kuri bija simboliski tā laika cilvēkiem, un priekšmeti, kuriem ir simboliska nozīme mūsdienu indivīda acīs. Kas attiecas uz pirmo aspektu, tad priekšmetu simboliskā nozīme ir paskaidrota sakarā ar kultu un dzīves sakrālo pusi. Piemēram, apmeklētājam ar anotāciju starpniecību tiek skaidrota kulta priekšmetu un bēru rituālu nozīme aizvēstures cilvēka kultūrā un pasaules uztverē. Skaidroti tiek arī ornamenti, piemēram, uz senlietām ar solāro un lunāro simboliku.
Nobeigumā jāatzīst, ka liela daļa muzeju Latvijā, tai skaitā LNVM, vēl saglabā vēsturiskās formas, gan finansiālu ierobežojumu, gan konservatīvisma dēļ pretojoties ekspozīciju modernizācijai. Muzeja ekspozīcijas atgriešanās vēsturiskajās telpās ir ievilkusies, līdz ar Rīgas pils arheoloģisko izpēti, un restaurācijas darbiem. Latvijas simtgades svinību kontekstā visi muzeja spēki tika novirzīti darbam pie vairāku muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts”. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ekspozīcija “Latvijas senvēsture” nemainīgā veidolā sagaidīja Latvijas simtgadi. Atliek vien cerēt, ka muzejs, iekārtojot pamatekspozīciju restaurētajās telpās, atsvaidzinās savu skatījumu uz aizvēstures attēlojumu un ekspozīcijas noformējumu. Pārmaiņas primāri ir nepieciešamas cilvēku piesaistei un kvalitatīvai sabiedrības informēšanai.
…