1.6. Kopsavilkums un secinājumi
Šobrīd es atrodos tajās stadijā, kad man jau ir jāsāk domāt par īsto organizāciju, kurā es vēlētos strādāt. Mani mērķi pagaidām nav augsti, jo šobrīd dabūt darbu studentam ir ļoti grūti. Es labprāt strādātu darbu, kas ir saistīts ar manu specialitāti, bet nav iespēju. Tas tāpēc, ka darba devēji ir uzstādījuši augstas prasības. Lielākajai daļai darba devēju ir vajadzīga darbinieka pieredze konkrētajā amatā. Bet kur lai es, students, šo pieredzi rodu? Es ceru uz to, ka krīze pēc iespējas ātrāk sāks iekustēties uz otru pusi un viss atkal sāks nostāties savās vietās, un tad darba devējiem nekas cits neatliks, kā neuzstādīt tik lielas prasības. Šobrīd tas viņiem ir izdevīgi, jo darba tirgū var izvēlēties darbiniekus.
Lai arī kādas būtu vadības teorijas, tās ir rakstiskā formā. Reālajā dzīvē daudzas lietas iziet ārpus teorijām. Bet, protams, pamati ir ņemti pēc teorijas. Tāpēc arī minēju jau ievadā, ka nekā ideāla nepastāv. Rakstot par organizāciju, kurā vēlētos strādāt, esmu mēģinājis atrast optimālo variantu, kam vajadzētu būt organizācijā, kādai tai vajadzētu būt. Savus piemērus esmu devis, apkopojot teorijās rakstīto un savus novērojumus organizācijās, kurās strādā mani vecāki. Apvienojot visu vienā, savā apziņā esmu izveidojis virtuālu modeli, kādu es iztēlojos savu varbūt ne ideālo, bet optimālo organizāciju.
Pats galvenais, ko es vēlos sagaidīt no sava darba kolektīva ir, lai visi savā starpā labi saprotas, lai visi savu darbu dara ar prieku un lai visi viens otram uzticas. Ir ļoti svarīgi, lai būtu labs vadītājs. Tas, kāds ir viss darba kolektīvs, ir ļoti daudz atkarīgs arī no tā, kāds ir vadītājs.
Lai arī kāda būtu situācija valstī vai pasaulē, es ceru, ka tuvāko divu gadu laikā šī situācija būs nostabilizējusies. Ar laiku es ceru izveidot savu organizāciju no pašiem pamatiem. Tā ir mana nākotnes vīzija.
…
