Autores uzskata, ka salīdzinot Pacientu tiesību likuma 10.pantu un likuma ‘’Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem’’ 7.pantu, ziņas par personas veselības stāvokli vairāk aizsargā Pacientu tiesību likums, jo, ja likuma subjekti- medicīnas iestāžu personāls ievēro likuma normas un neizpauž informāciju par pacienta veselības stāvokli trešajām personām, tad masu mediju pārstāvjiem nemaz nav piekļuves šāda rakstura informācijai un 7.panta 6.daļas pārkāpums nav iespējams.
Apstāklis, ka žurnālisti pēc būtības prettiesiski mēģina noskaidrot konfidenciālu informāciju, konstatējams pašu žurnālistu veidotajos rakstos. Kā konkrēts piemērs minams portāla Diena.lv 2013.gada 11.februārī publicētais raksts ‘’22 gadus vecais Ainars zaudējis cīņu par kājas saglabāšanu’’, kur minēts: ‘’... Rehabilitācijas centra Līgatne galvenā ārste Ingrīda Tambora atteicās sniegt komentārus par Ainara veselības stāvokli, aizbildinoties ar pacienta datu aizsardzību. "Jā, es zinu šo pacientu, bet man nav tiesības sniegt šādu informāciju. Tā ir absolūti konfidenciāla informācija, ārstējošais ārsts nav tiesīgs sniegt nekādu informāciju par veselības stāvokli...’’ Kā secināms no iepriekšminētā, medicīnas personāls ievēro likumā noteikto datu aizsardzību. Autore uzskata, ka, iespējams, pietiekošas izpratnes par pacientu datu aizsardzību nav pašam raksta veidotājam/ai, par ko lieciena vārdu salikums ‘’aizbildinoties ar pacientu datu aizsardzību’’, jo konkrētajā gadījumā tā nav uzskatāma par aizbildināšanos, bet tiesisku pamatojumu.
…