Secinājumi
1. Žurnālistikā lielākoties personiskās dzīves neaizskaramību pārkāpj dzeltenā prese un paparaci.
2. Žurnālistam ir jāredz robeža, kur beidzas un kur sākas cilvēka privātā dzīve.
3. Nu žurnālista ētikas bieži vien ir atkarīgs tas vai kādu rakstu, video vai fotogrāfiju publicēs.
4. Preses brīvība ir viens no iemesliem kādēļ tiek pārkāpta personiskās dzīves neaizskaramība.
5. Ziņu trūkums un vēlme pēc jaunām sensācijām liek žurnālistiem pārkāpt ētikas kodeksa normas.
Nobeigums
Šo abu lietu sadursme ir ļoti spēcīga. Taču pati galvenā problēma slēpjas tajā, ka cilvēki, kuru personiskā dzīve ir ietekmēta publicējot ziņas, kas ir viņu pašu darīšana neko nevar darīt lietas labā, tātad viss ir atkarīgs no žurnālistu labās gribas. Iespējams, ka šis varētu būt viens no iemesliem kādēļ ir nepieciešami tieši profesionāli žurnālisti, kuri zina kā ir jādara šis darbs, kuri seko līdzi tam vai viņi ievēro ētikas kodeksu un likumus. Tas ir ne tikai svarīgi žurnālistikai, bet arī sabiedrībai, lai tā zinātu, ka tā ir drošībā un, ka pret nevienu no tās pārstāvjiem netiks izmantota informācija, kura lielākoties nav pārbaudīta vai precizēta, par to, ko viņi dara savā mājā vai iepērkoties veikalā. Jebkurā gadījumā šis temats ir arī ļoti svarīgs no likumu puses, jo būtu svarīgi nodefinēt, kādās situācijās prese un citi masu informācijas līdzekļi drīkst iegūt informāciju par cilvēku un kurās nē.
…