Toyota karš

“Čadas un Lībijas konflikts bija sporādisku sadursmju sērija Čadā no 1978. līdz 1987. gadam starp Lībijas un Čadas spēkiem.” Lībijas jau ilgstošā iejaukšanās Čadas valsts lietās pārauga atklātā konfliktā, kad Lībijas spēki 1978. gada februārī iebruka Čadā, uzbrukumu vadībā iesaistot Lībiju atbalstošus vietējos nemierniekus, pazīstamus kā Frolinat, un Lībijas tanku un gaisa spēku atbalstu. Lībijas diktators Muammars Kadafi atteicās atzīt Čadas prezidenta Hisseinu Habre leģitimitāti, tāpēc militāri atbalstīja Lībiju atbalstošos Čadas nemierniekus, lai gāztu Habre režīmu.
Muamars Kadafi sniedza finansiālu un militāru atbalstu gan citiem režīmiem Āfrikā, kurus viņš atbalstīja, gan arī sniedza atbalstu atbrīvošanas un opozīcijas kustībām – Lībijas mērķis bija Āfrikas valstu atbrīvošana no koloniāliem vai aparteīda režīmiem, kā arī islāma izplatīšana. “Kadafi vienmēr tika skatījies uz Čadu kā iespējamo partneri viņa centienos izveidot Lielo Islāma valsti Sāhelas reģionā. Čada bija pievilcīga, pirmkārt, tās dabas resursu dēļ, otrkārt, tās svarīgā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, jo tā atrodas Sāhelas reģiona vidusdaļā un papildus kopējai robežai ar Lībiju robežojas arī ar Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru,” un, treškārt, tāpēc, ka Čadas pilsoņu karos iesaistījušies arī Lībiju atbalstoši nemiernieki, kas Lībijai lūdza materiālu atbalstu. …