Reforma tika atcelta, kaut gan ierēdņiem tā bija izdevīga. Pēc manām domām, tas nozīmē, ka publiskā dienas kartība šajā situācijā politiķiem bija svarīgākā. Pēc klasiskā Dž. Kingdona pētījuma, politiskās dienas kārtības veidošanās ir haotisks process, kurā cīnās problēmas, risinājumi, paši ierēdņi un nejaušas iespējas, lai piesaistīt uzmanību pie konkrētas tēmas. Piedāvājumi nav ģenerēti un apspriesti vajadzības dēļ, bet tie tiek apspriesti tāpēc, ka ierēdņiem ir ieinteresēti tajos pēc saviem personiskiem motīviem.
Izanalizējot politiķu un publikas dienas kārtību traumpunktu reformas kontekstā, esmu secinājusi, ka dotajā situācijā politiķu un publikas dienas kārtība atradās ciešā mijiedarbībā. Politiķu dienas kārtība bija atkarīga no publikas dienas kartības, jo tā sekmēja reformas atcelšanu. Izmantojot kvalitatīvo satura analīzi tika konstatēta publikas pausta neapmierinātība, vilšanās savas valsts politiskā spēka profesionalitātē un kompetencē, kā arī sašutums par notiekošo. Savukārt, politiķu dienas kārtībā varēja konstatēt pielāgošanos publikas paustajam viedoklim, kā arī izteikumus par pieņemta lēmuma kļūdainību. Analīzes izvirzītai problēmai, valsts lēmuma sasteigtas un nepārdomātas pieņemšanas pieļaujamība, manuprāt ir pozitīvs aspekts – publikas dienas kārtībai ir ietekme. Tas nozīmē, ka publikas viedoklim ir spēks, kas dažkārt spēj mainīt notiekošo. Bet nevar nepieminēt arī politiķu dienas kārtības neviennozīmīgumu, jo atsevišķu indivīdu paustais viedoklis (piem.V. Zatlera) ir ļoti tuvs publikas viedoklim. Aplūkota problēma ir svarīga gan publikai, gan politiķiem. Gan publikai, gan politiķiem bija sava ieinteresētība izklāstītājā situācijā. Dienas kārtības krustojās, bet publikai pagaidām izdevās noturēt savu pozīciju problēmjautājumā. Galvenais, manuprāt, ir mazināt nekompetento rīcību politisko jautājumu risināšanā.
…
