Papildus minētajiem septiņiem virzieniem, ir nepieciešams risināt vēl virkni citu konkurētspēju un ražošanas attīstību ietekmējošos jautājumus:
1) finanšu resursu pieejamība ražošanas procesu un attīstības finansēšanai;
2) dabas un tirgus radīto risku mazināšana;
3) administratīvā sloga mazināšana;
4) efektīvas selekcijas, ciltsdarba un sēklkopības sistēmas attīstība;
5) nodokļu sloga samazināšana ražotājiem, saskaņā ar izstrādātu ekonomikas jomas programmu, samazinot darba spēka nodokļus.
Katras teritorijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanai jāstrādā visai teritorijai: visiem tās iedzīvotājiem, viņu neformālajām grupām, novadu pašvaldībām un reģionu pārvaldei, prasmīgi rīkojoties ar teritorijā pieejamajiem — dabas, izvietojuma un cilvēku resursiem.
Un tomēr, kopumā Latvijā uzņēmējdarbības mācīšanā un uzņēmējspēju veidošanā ir vērojams neliels progress. Vispārējās izglītības sistēmā Ekonomika bija obligāts mācību priekšmets (tagad izvēles), profesionālajās mācību iestādēs Ekonomika ir obligāts mācību priekšmets. Skolēniem ir iespēja darboties ārpusstundu pasākumos atbilstoši savām interesēm. Viņi piedalās biznesa plānu sastādīšanā un skolēnu uzņēmumu veidošanā, ekonomikas olimpiādēs, pētniecisko darbu izstrādāšanā, to aizstāvēšanā un daudzās citās aktivitātēs. Arī augstākās izglītības sistēmā, lai veicinātu uzņēmējdarbības kompetences attīstīšanu, tiek īstenota virkne pasākumu. Tādējādi Latvijā visos izglītības sistēmas līmeņos notiek dažādas darbības, arī atsevišķas institūcijas, sadarbības partneri vai vietējā vara īsteno daudzus pasākumus un iniciatīvas, lai jauno paaudzi sagatavotu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tomēr ir problēmas, kas prasa nopietnus risinājumus valsts politikas līmenī.
…
