Tāpat personas var aizsargāt no nepamatotas un reklāmu iespaidā iegādātu zāļu lietošanas, paplašinot reklāmā brīdinājumus, kam jābūt obligāti norādāmiem. Piemēram, ja četru dienu laikā persona nenovēro veselības uzlabojumus, lietojot reklamējamās zāles pret saaukstēšanos, ir jāpārtrauc šo zāļu lietošana un ir nepieciešams steidzami apmeklēt kompetentu ārstniecības personu, lai veiktu tālāko izmeklēšanu un veselības traucējumu novēršanu. Darba autore piedāvā tādu risinājumu, ka Latvijā būtu nepieciešams noteikt ierobežojumus bezrecepšu medikamentu reklamēšanā, nosakot, cik bieži reklāmas drīkst atkārtoties masu informācijas līdzekļos, piemēram, televizoru ekrānos vai radio stacijās, īpaši tas attiecas par reklāmām, kas tiek raidītas televizoru ekrānos, jo tajos ir izmantoti vizuāli uzskates materiāli, kas pārsvarā ir ar emocionālu vēstījumu, piemēram, reklamējot nelaimīgus, apslimušus cilvēkus, kuru pašsajūta pirms konkrēto bezrecepšu zāļu lietošanas bijusi neapmierinoša, taču tūlītēji pēc zāļu lietošanas veselības stāvoklis ir krasi uzlabojies. Šādu maldināšanu nedrīkstētu pieļaut.
Arīdzan, darba autore uzskata, ka Veselības ministrijai savas kompetences ietvaros būtu stingri jāierobežo vai pat jāaizliedz zāļu reklamēšana ārstniecības iestādēs, it īpaši aptiekās, jo var rasties situācijas, kad persona, apmeklējot ārstniecības iestādi vai vēloties iegādāties nepieciešamās zāles aptiekā, reklāmu iespaidā iegādājas zāles, kas pēc būtības šim pacientam vai klientam aptiekā nemaz nav nepieciešamas, bet uz to mudina apziņa, ka reklāmas ir izvietotas ārstniecības iestādē vai aptiekā, līdz ar to ir precīzas un nepieciešamas ikvienam.
Lai cilvēki reklāmu iespaidā lieki nepārmaksātu, aptiekās, iegādājoties zāles, būtu nepieciešams noskaidrot, vai nav pieejamas lētākas zāles no pieejamā zāļu klāsta, un kuru ķīmiskais sastāvs būtu vienāds ar tām, ko cilvēks vēlas iegādāties, jo bieži vien cilvēki pārmaksā, domājot, ka reklamētās zāles būs iedarbīgākas un kvalitatīvākas par tām, kas netiek reklamētas, taču nebūt nav ar sliktāku kvalitāti vai iedarbību.
Visbeidzot, būtu jāveic sadarbība starp sabiedrību un Veselības inspekciju, lai gadījumos, kad persona ir konstatējusi pretlikumīgas darbības saistībā ar zāļu reklāmām vērstos Veselības inspekcijā ar iesniegumu, tādējādi tiktu nodrošināta zāļu reklamēšanas prasību kontrole, kā arī Veselības inspekcijai tas atvieglotu kontroli saistībā ar zāļu reklāmu uzraudzību.
…
