Vides tiesības un robeža starp zinātnes sasniegumu izmantošanu un cilvēktiesībām

Katrai personai ir tiesības dzīvot vidē, kura atbilst viņas vai viņa veselības stāvoklim un labklājībai, un pienākums gan individuāli, gan sadarbībā ar citiem aizsargāt un uzlabot vides stāvokli esošo un nākošo paaudžu labā. Šīs iedzīvotāju tiesības ir noteiktas Orhusas Konvencijā. Lai aizstāvētu šīs tiesības un ievērotu šos pienākumus, pilsoņiem ir jābūt pieejamai informācijai, jābūt radītai iespējai piedalīties lēmumu pieņemšanā un jābūt nodrošinātai iespējai griezties tiesā vides jautājumos, un šajā sakarā atzīstot, ka iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība, lai nodrošinātu viņu tiesību izmantošanu. Nozīmīga ir arī nevalstisko organizāciju (NVO), masu mediju un elektronisko komunikāciju formu nozīme sabiedrības informētības un apziņas veidošanā. Patērētājiem ir jānodrošina vispārīga un patiesa informācija par produktiem un pakalpojumiem, kas dotu viņiem iespēju izdarīt videi labvēlīgu izvēli.
Vides aizsardzība jāievēro gan teritoriālās, gan valsts un starptautiskās interesēs, tāpēc būtiski apzināties, ka vides problēmas ir globālas, tāpēc Latviju apdraud ne tikai vietējie vides piesārņotāji, bet gan arī citās valstīs radītais piesārņojums: toksisko vielu atkritumi, skābie lieti, atmosfēras augšējo slāņu piesārņojums, „siltumnīcas efekts”.…