Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1918.gada 18.novembra proklamēšanas dienas , viens no nozīmīgākajiem stratēģiskajiem valsts attīstības mērķiem ir bijis tuvināšanās starptautiskajām struktūrām, kā arī dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai beidzas viens posms ilgajā un sarežģītajā integrācijas procesa, kas sakās 20.gadsimta 90.gadu vidū. Tomēr tikai ar līguma parakstīšanu integrācijas procesu nevar nosaukt par pilnībā noslēgušos. Balstoties uz pašreizējo Eiropas Savienības pievienošanās līgumu visām jaunajām dalībvalstīm, arī mums - Latvijai, iestāšanās Eiropas Savienībā nozīmē arī pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai un eiro ieviešana. Lai to īstenotu, Latvijai būs jāaizpilda vairāki nosacījumu, kas attiecas galvenokārt uz nominālajiem valsts attīstības rādītājiem, tāpat kā sākotnējais integrācijas posms – tieši tirdzniecības liberalizēšana , kas ir valsts kontroles likvidēšana vai samazināšana dažādos saimnieciskajos procesos un izpaužas kā īpašuma formu daudzveidības palielināšana, valsts īpašuma privatizācija, ārzemju kapitāla piesaistīšana, valsts cenu kontroles pakāpeniska likvidēšana, uzņēmējdarbības brīvības atzīšana, ar Eiropas Savienības valstīm Eiropas līguma ietvaros – arī nākamās integrācijas fāzes būtiski ietekmē valsts tautsaimniecību Latvijā.